Pārskatot to valstu piedāvājumu, kuras kā eksporta nozari ir izvēlējušās medicīnas pakalpojumus, redzams, ka šie pakalpojumi parasti ir sarežģītas un specializētas operācijas: locītavu endoprotezēšana, kosmētiskās operācijas, sirds, zobu un acs ķirurģija.
Starp citu, interesanti, ka, piemēram, Kuba ar medicīnas pakalpojumu eksportu nodarbojas jau 40 gadu. Pieejamā statistika liecina, ka 2006.gadā Kubu apmeklēja gandrīz 20 tūkstoši veselības tūristu.
Vēl jāpiebilst, ka ASV darba devēji sākuši pētīt medicīnas tūrisma programmas, lai samazinātu darbinieku veselības aprūpes izmaksas, savukārt ASV apdrošinātājiem klientu izvēle veikt dažādas operācijas un medicīniskās manipulācijas ārpus savas valsts izmaksā vidēji pat par 20% lētāk, par spīti ceļa izdevumiem. Kubā locītavu protezēšana, acu un kosmētiskās operācijas, kā arī ar kaitīgiem ieradumiem sirgstošo rehabilitācija maksā aptuveni no 60 līdz 80 procentiem lētāk nekā ASV.
Ko piedāvā Eiropa?
Eiropā medicīnas pakalpojumu eksports kā aktīvs valsts budžeta papildinātājs darbojas Kiprā, Maltā, Portugālē, Spānijā, Vācijā, Ungārijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā, Lietuvā un Ukrainā. Piemēram, Čehijā medicīnas tūrisms balstās uz pazīstamiem kūrortiem un medicīnisko aprūpi, kas ir vienāda ar pieņemtajiem pasaules standartiem.
Ukrainu par savu ceļojumu galamērķi izvēlas daudzi medicīnas tūristi, kam ir nepieciešama zobārstniecība, acu operācijas, kosmētiskā un rekonstruktīvā ķirurģija. Interesanti, ka zobārstniecības pakalpojumus, ko piedāvā Ukraina, uzskata par labākajiem pasaulē. Pacientiem tiek nodrošināta augstākās kvalitātes aprūpe par ļoti konkurētspējīgām cenām, klīnikas darbinieki par pacientu rūpējas no brīža, kad tas ierodas valstī, līdz pat brīdim, kad Ukrainu atstāj.
Lietuva medicīnas pakalpojumus kā valsts eksporta nozari sāka 2007.gadā un piedāvā zobārstniecību, plastisko un kosmētisko ķirurģiju, kā arī dažādus ortopēdijas un acu ķirurģijas pakalpojumus. Lietuvā tūristi var apvienot ārstēšanos ar ekskursijām un izklaidēm. Vispopulārākās ir procedūras zobārstniecības klīnikās. Piemēram, viena no zobārstniecības klīnikām atrodas Viļņas centrā, viesnīca tiek izvēlēta gandrīz blakus klīnikai, un pēc pakalpojuma saņemšanas tūristam ir iespēja gan apskatīt Viļņu, gan doties ekskursijās uz Traķiem vai Kauņu, kas atrodas samērā tuvu. Jāteic, ka medicīnas tūristi prot novērtēt šo iespēju un lielāko tiesu uzturas Lietuvā nedēļu. Arī Igaunija ir sākusi medicīnas pakalpojumu eksportu, un zemās cenas, iespējas apvienot ārsta apmeklējumu ar ceļojumu to ir padarījušas par galamērķi tiem britiem, kuri tiek operēti un ārstējas ārzemēs.
Vai Latvija var?
Apstākļos, kad budžeta finansējums veselības aprūpei tiek dramatiski samazināts un darbu zaudē kvalificēti un pieredzējuši mediķi, valsts līmenī atbalstīts medicīnas pakalpojumu eksports gan nestu ienākumus valsts budžetā, gan saglabātu darbu medicīnas darbiniekiem, mazinot to aizplūšanu uz ārvalstīm, gan atbalstītu tūrisma nozari. Turklāt katras valsts pašas ziņā ir iekšējie, ar medicīnas tūrismu saistītie noteikumi. Tā kā iedzīvotāju maksātspēja strauji sarūk un šā iemesla dēļ samazinās arī veselības aprūpes pieejamība, medicīnas pakalpojumu eksports dotu iespējas arī papildus sniegt palīdzību Latvijas iedzīvotājiem. Proti, ir iespējams noteikt, ka ārstniecības iestāde - valsts vai privātā -, kas savus ienākumus gūst no medicīnas pakalpojumu eksporta, zināmu pacientu skaitu gadā pieņem bez maksas. Katrā ziņā tas ir atrisināms jautājums, ja vien ir vēlme darīt.
Protams, stacionāriem un aprūpei ir jābūt augstā kvalitātē, apskretušas, kaut tīras palātas nederēs. Par ārstu kvalifikāciju un zināšanām pašlaik vēl bažām nevajadzētu būt - problēmas varētu rasties pēc dažiem gadiem, ja Latviju pametīs daļa kvalificētā medicīnas personāla. Katrā ziņā, manuprāt, jautājums par medicīnas pakalpojumiem kā par eksporta nozari ir risināms tagad un tūlīt, neatliekot uz vēlākiem laikiem. Un te nu ir vajadzīga valsts griba un rīcība, jo starptautiskie standarti prasa no valsts zināmus lēmumus un rīcību šajā jomā.