Lūgts konkretizēt problēmas krievvalodīgo stāvoklī Latvijā, S. Nariškins sacīja, ka «mūs mulsina tas fakts, ka gandrīz 15% iedzīvotāju ir cilvēki, kas šeit dzīvo vairākus desmitus gadu un ir nepilsoņi ar visām no tā izrietošajām sekām - viņiem nav tiesību, ne politisku, ne darba». Tomēr viņš apliecinājis, ka Krievija ir ieinteresēta veidot ciešas, draudzīgas un savstarpēji izdevīgas attiecības ar Latviju.
Savukārt Latvijas prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs žurnālistiem uzsvēra, ka «mums konstruktīva dialoga ietvaros ir jārēķinās, ka ir jautājumi, kur viedokļi var arī nesakrist». Salīdzinot pirms gada notikušo S. Nariškina vizīti un toreiz izteiktos pārmetumus par krievvalodīgo stāvokli, A. Pelšs atzina, ka šis jautājums «tādā vai citā formā» dialogā starp Latviju un Krieviju tiek skarts diezgan bieži.
Valsts prezidents A. Bērziņš Krievijas prezidenta administrācijas vadītājam atkārtoti apliecinājis, ka eksprezidenta Valda Zatlera izteiktais ielūgums Krievijas prezidentam vizītē apmeklēt Latviju joprojām ir spēkā. Taču konkrēti datumi neesot apspriesti. S. Nariškins, kurš A. Bērziņam nodevis sveicienu no Dmitrija Medvedeva, atzina, ka vizīte ir iespējama, attīstoties politiskajām attiecībām. «Abas puses arī vienojās, ka šādai vizītei ir nepieciešams saturiskais piepildījums un ir jāpabeidz darbs pie iepriekšējās vizītes materiāla un jāstrādā pie jauniem dokumentiem un iniciatīvām,» pavēstīja A. Pelšs.
Analizējot pagājušo V. Zatlera oficiālo vizīti Krievijā un tās laikā parakstītos divpusējos līgumus, Valsts prezidents aicināja Krieviju iespējami drīzākā laikā pabeigt atlikušo līgumu ratifikāciju un formalitātes, lai tie varētu stāties spēkā pēc iespējas ātrāk. Īpaši A. Bērziņš uzsvēra nepieciešamību jau šogad noslēgt visas formālās procedūras līgumam par dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Savukārt S. Nariškins piebilda, ka patlaban būtu jāaktivizē darbs ar investīciju aizsardzības līguma projektu, kas ir nozīmīgs abu valstu uzņēmējiem. Tika atzīmēts arī Lietišķās padomes (tās izveidošanā savulaik piedalījies A. Bērziņš) pozitīvais darbs abu valstu uzņēmēju sadarbības veicināšanai. S. Nariškins arī atzina, ka tirdzniecības apjomi starp Latviju un Krieviju ievērojami palielinās, bet vēl nebūt nav sasnieguši potenciāli augstāko līmeni.
BNS