Mareks Mejeris
Droši vien nav patīkamākās atmiņas, bet kā juties pēdējo soda metienu laikā?
Tie man bija pirmie soda metieni tādā zālē, tādā atmosfērā. Šķita, ka viss kuņģis sakāpis kaut kur galvā, kņudoņa, viss ķermenis sāka trīcēt. Neko darīt, netrāpīju. Treneris arī neko īpašu pēc spēles neteica par to.
Ko nākamreiz darīt citādi?
Jāmēģina vēl vairāk atslābināties.
Pēdējo uzbrukumu apzināti spēlēja uz tevi?
Nē, pārķērām bumbu, gājām ātrajā uzbrukumā, es aizskrēju pirmais, un man iedeva zem groza. Tā nebija apzināta izspēle. Vai bija jāskaita gūtais grozs? Tas jāprasa tiem, kuri redzēja video. Sajūta jau, protams, bija, ka jāskaita. Saņēmu bumbu un metu. Neko lieku neizdomāju.
Izdosies līdz nākamajai spēlei neveiksmi aizmirst?
Iepriekšējā spēlē dzīvot nevar. Tā spēle jāaizmirst.
Kāds ir nākamo pretinieku - rumāņu - basketbols?
Viņi spēlē ar izteiktu spiedienu uz groza apakšu. Diezgan vienkārši - dod garajiem zem groza, labi cīnās par atlēkušajām bumbām.
Cik daudz sanācis gatavoties tieši rumāņiem?
Daudz nav sanācis, jo tikai nesen atbraucām no Gruzijas. Šodien bija videoanalīze un pirmais treniņš, rīt būs vēl viens. Tas gan nav tik būtiski, jo esam jau iespēlējušies. Trīs spēles jau bijušas.
Kā vērtē kvalifikācijas cikla sākumu?
Gribējās jau tās spēles vinnēt, taču nekas traģisks nav noticis. Otrajā aplī abas stiprās uzņemsim mājās.
Ir pārliecība, ka mājās viņus uzvarēsiet?
Protams. Nebija tā, ka beigās iemetām trīnīti un dabūjām to mīnus trīs. Abi pretinieki pret mums beigās izvilka tos mačus.
Kāpēc pēdējos gados nekādi neizdodas uzvarēt galotnes?
Esam jauna komanda. Kā nāk galotne ar līdzīgu rezultātu, visi sāk vairāk nervozēt, izdomā kaut ko savādāku, lieki improvizē. Beigās jāspēlē mazliet citādi. Jākrāj pieredze, un tad jau arī labāk nospēlēsim izskaņās.