AES idejas aizstāvji uzskata, ka Latvijai dalība Visaginas AES būvniecībā ir svarīga ne tikai no energoapgādes drošības viedokļa, bet arī kā komerciāli izdevīgs projekts. Savukārt idejas oponenti norāda, ka neizmantot vietējo biomasu ir neprāts, tāpēc būtu jāattīsta koģenerācijas stacijas, nevis jāiegulda miljards eiro (aptuveni 700 miljoni latu) kaimiņvalstu projektā.
Miljards tikai AES
Lai gan Lietuvas iedzīvotāji konsultatīvajā referendumā nobalsoja pret Visaginas AES būvniecību, projekta realizācijas galavārdu teiks mūsu kaimiņvalsts politiķi. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena uzsver, ka pašlaik jāsagaida jaunā Lietuvas parlamenta un valdības lēmumi par projekta virzību, lai lemtu par Latvijas dalību šajā projektā.
Līdz šim bija plānots, ka projekta izpēte un projektēšana ilgtu trīs gadus, būvniecības darbi sāktos 2015. gadā un Visaginas AES tiktu uzbūvēta līdz 2020.-2022. gadam. Projekta kritiku raisījušas ne vien tuvumā dzīvojošo cilvēku un vides aktīvistu bažas, bet arī projekta izmaksu apmērs. Visaginas AES projekta Latvijas partnera, a/s Latvenergo, pārstāvji uzsver, ka jaunā AES būtu īpaši moderna un riski ir minimizēti, turklāt tas būtu izdevīgs investīciju projekts.
Uzņēmuma tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns Dienai skaidro, ka iespējamais līdzfinansējums - miljards eiro - ir kredīta piedāvājums no investora Hitachi tikai un vienīgi līdzdalībai Visaginas AES projektā. Ja Latvenergo nepiedalās projektā, nebūs arī šādas summas, tāpēc nevar izskatīt tādu apstākli kā miljarda pārdale citiem nolūkiem, akcentē Latvenergo pārstāvis.
Plānots, ka Visaginas AES būvniecībai stratēģiskais investors Hitachi nodrošinātu finansējuma piesaisti no Japānas un ASV eksporta kredītaģentūrām, projekta finansējums paredzēts arī no Eiropas Atomenerģijas aģentūras Euratom un Eiropas Investīciju bankas līdzekļiem.
Cenu svārstības
G. Junghāns uzsver, ka Visaginas AES varētu būt ekonomiski izdevīgs biznesa projekts, kas palielinātu Latvenergo peļņu un vērtību, turklāt sākotnējie aprēķini liecina, ka investīcijas būs rentablas, jo saražotās elektroenerģijas izmaksas ir zemākas par prognozēto tirgus cenu. Latvenergo uzskata, ka Visaginas AES veicinātu cenu samazināšanos un stabilitāti reģionā. G. Junghāns uzsver - kaut arī starp Baltiju un Skandināviju starpsavienojumu jauda tuvākajos gados palielināsies no 350 MW līdz 1700 MW, jārēķinās, ka 2023. gadā darbu beigs Baltijā lielākā ražotāja - Narvas elektrostacijas - senākie ražošanas bloki, tāpēc mazināsies reģionā saražotās elektroenerģijas apjoms.
Ja šajā laikā netiks uzbūvēta Visaginas AES, Baltijas reģionam varētu nākties importēt aptuveni pusi no elektroenerģijas. Latvenergo ieskatā tas nozīmētu, ka elektroenerģijas cena var būt augstāka nekā Skandināvijā, jo starpsavienojumu jaudas var būt nepietiekamas. G. Junghāns uzsver, ka, Latvijai pievienojoties NordPool elektroenerģijas tirgum, joprojām būs nepieciešamas bāzes jaudas, kuru nodrošinājumam līdzvērtīga projekta reģionā nav.
Variants - elektrostacija
EM pašlaik ir piesardzīgāka un vērtē Visaginas projekta komerciālo izdevīgumu. EM rēķina, ka Baltijas reģiona nodrošinājums ar elektroenerģijas jaudām patlaban ir pietiekams, tāpēc Latvijai nekavējoties nav nepieciešams iesaistīties jaunu, lielu ģenerējošo jaudu ražošanas projektu realizēšanā, ja vien tie nav komerciāli izdevīgi. E. Urpena pauž, ka Latvijas valdības pozīcija par Visaginas AES projektu paliek nemainīga, Latvija iesaistīsies tikai tad, ja būs saimnieciskais pamatojums.
EM ieskatā viena no Visaginas AES alternatīvām Baltijā ir lieljaudas kondensācijas elektrostacija Lietuvā, jo īstermiņā ogļu stacijas joprojām ir konkurētspējīgākais tehnoloģiskais risinājums akūtiem jaudu deficīta risinājumiem. Tāpat Baltijā ar reģionālo atbalstu pakāpeniski jākāpina atjaunojamo energoresursu jaudas, lai patērētājiem nodrošinātu konkurētspējīgas izmaksas.
Pieejami biomasas resursi
Vairāki enerģētikas eksperti norāda, ka mūsu koksnes biomasas resursi ir milzīgi un tā ir izcila alternatīva dalībai Visaginas projektā.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsver, ka enerģētika ir nacionālās drošības jautājums. Viņaprāt, viens no variantiem Visaginas AES alternatīvai ir vairāku biomasas spēkstaciju būvniecība pilsētu tuvumā. Politiķis arī pieļauj, ka, iespējams, vajadzētu atgriezties pie ieceres par lieljaudas elektrostacijas celtniecību Liepājā, izmantojot akmeņogles un biomasu.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka Latvijā alternatīva dalībai atomelektrostacijas projektā ir biomasas izmantošana, tāpat būtu vairāk jādomā par saules un vēja enerģijas izmantošanu. Viņš noraida skeptiķu domas, ka saules enerģijas izmantošana ir iespējama tikai dienvidvalstīs, atsaucoties uz veiksmīgo pieredzi Vācijā, kur saule nebūt nespīd daudz biežāk kā Latvijā.
Skarbs savā izteiksmes formā par to, ka biomasas potenciāls netiek izmantots, ir Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks, sakot, ka «šādu rīcību var skaidrot vai nu ar galīgu Latvijas ienīšanu un aprobežotību, vai personīgu finansiālu ieinteresētību».
Viņaprāt, Latvija pašlaik labprātāk izcērt mežus un par zemu cenu tos «notirgo skandināviem, un tad spiedzot visiem pavēstī, ka no Skandināvijas būs kabelis, pa kuru varēsim pirkt elektrību».
V. Silenieks uzskata, ka valstī ir nepieciešams izstrādāt atbalsta programmu katlumāju renovācijai, lai ražotu elektrību, tā radot tūkstošiem mazo elektrības ražotāju un attiecīgi arī jaunas darbvietas, nevis ieguldīt naudu svešā valstī.
Latvenergo informācija liecina, ka mazie ražotāji pērn nodrošināja tikai 8% (jeb 0,76 teravatstundas) no Latvijas elektroenerģijas bilances, imports bija 37%, ceturtdaļu apjoma nodrošināja Rīgas termoelektrostacijas, bet 30% - Daugavas HES.