EK pasūtītā pētījuma autori - kompānija ICF-GHK - uzskata, ka iebraucēju no citām ES valstīm, galvenokārt austrumeiropiešu, bet pēdējā laikā arī imigrantu no Dienvideiropas, ietekme uz Rietumeiropas valstu sociālo un veselības aprūpes sistēmu ir neliela, jo uz rietumiem dodas galvenokārt gados jauni cilvēki, kuri ir ekonomiski aktīvāki nekā vietējie iedzīvotāji. Viņu nodokļos samaksātās summas ir lielākas nekā pabalstiem vai veselības aprūpei iztērētie līdzekļi, turklāt pabalsti imigrantiem no citām ES valstīm vairumā gadījumu nepārsniedz 5% no visu pabalstu kopapjoma.
Ir vērts uzsvērt, ka dokuments, kuram ir konsultatīvs raksturs un kura ievadā īpaši akcentēts, ka tas ne vienmēr atspoguļo EK viedokli, tapis pēc ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisāra Lāslo Andora pasūtījuma. L. Andors ir pazīstams kā kādreiz radikāls kapitālisma kritiķis un tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem principa «vienādas tiesības visiem un visur Eiropā» aizstāvjiem. Pētījumā izmantoto datu avoti ir nacionālo valstu sniegtā statistiska, ES dalībvalstīs veiktā darbaspēka aptauja, kā arī ES statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem. (Dati attiecas galvenokārt uz 2011. gadu, turklāt jānorāda, ka aprēķini ir aptuveni. Statistikā iekļauti 27 ES dalībvalstu pilsoņi (izņemot Horvātiju, kura ES pievienojās šogad), kuru vecums ir 15 vai vairāk gadu un kuri pastāvīgi dzīvo kādā citā ES valstī).
Luksemburga un Īrija
Laika posmā no 2003. līdz 2012. gadam, kad ES vispirms pievienojās 12 jaunas dalībvalstis, galvenokārt Austrumeiropā, bet pēc tam sekoja ekonomiskā krīze, imigrantu skaits ES iekšienē divkāršojies - no 1,3% līdz 2,6% no visu ES dalībvalstu iedzīvotāju kopskaita, liecina minētais pētījums. Tajā pašā laikā ekonomiski pasīvo imigrantu no citām ES dalībvalstīm skaits krities līdz 33%, salīdzinot ar 47% perioda sākumā. Jāpiebilst gan, ka attiecībā pret visu ES iedzīvotāju kopskaitu tas ir palielinājies no 0,7% līdz 1%. Pētījumā īpaši uzsvērts, ka vairāk nekā divas trešdaļas (71%) ekonomiski pasīvo iebraucēju ir pensionāri, studenti un darba meklētāji, tomēr 79% visu šo cilvēku dzīvo ekonomiski aktīvās mājsaimniecībās.
Procentuāli lielākais kādā valstī dzīvojošo iebraucēju no citām ES valstīm skaits ir nelielajā Luksemburgā - 38,3%, kas varētu būt vairāk nekā 190 tūkstoši cilvēku, no kuriem ekonomiski pasīvi ir 35%. Tas gan skaidrojams ar faktu, ka Luksemburgā atrodas daudzas ES institūcijas, turklāt labvēlīgās nodokļu politikas dēļ šajā valstī reģistrētas un darbojas daudzu citu ES valstu kompānijas vai to filiāles. Iebraucēji ir galvenokārt ES iestāžu vai lielo kompāniju filiāļu darbinieki, bet pasīvie imigranti - galvenokārt viņu ģimenes locekļi. Ekonomiski neaktīvo iebraucēju no citām ES valstīm skaita ziņā pēc Luksemburgas nākamā ir Kipra, kā arī Beļģija un Īrija.
Īrijā, kas kļuvusi arī par daudzu latviešu mājvietu, legālie iebraucēji no citām ES valstīm, kopskaitā 260,1 tūkstotis cilvēku, veido 7,6% iedzīvotāju. Ekonomiski pasīvi ir 40% šo cilvēku - divi no katriem pieciem -, savukārt pašu īru vidū šis rādītājs sasniedzis 50%. (Tajā pašā laikā bezdarbnieki ir 17,7% darbspējīgo iebraucēju un 14,5% Īrijas valstspiederīgo.) Atbilstoši 2012. gada statistikai 35% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija darba meklētāji, 18% - studenti, 12% - pensionāri, 6% - invalīdi. Vairākums šo cilvēku (48%) nodzīvojuši Īrijā 5-10 gadus, bet gandrīz trešdaļa (30%) - vairāk nekā desmit gadu. Ir gan vērts piebilst, ka 48% ekonomiski pasīvo imigrantu no citām ES valstīm Īrijā nekad nav strādājuši.
Britu satraukums
Citā latviešu iecienītā valstī - Lielbritānijā -, kuras amatpersonas pirmās sāka runāt, ka vismaz daļa imigrantu no Austrumeiropas ir «nepieļaujams apgrūtinājums» valsts budžetam, un kuras valdība pagaidām negrasās atteikties no plāniem ierobežot iebraucēju iespējas piekļūt valsts sociālajai sistēmai, 2011. gada beigās bija 1,77 miljoni iebraucēju no citām ES valstīm, kas veidoja 3,9% valsts iedzīvotāju kopskaita. No šiem cilvēkiem ekonomiski pasīvi bija tikai 30% (1,2% visas valsts iedzīvotāju), kamēr Apvienotās Karalistes pilsoņu vidū šis rādītājs bija jūtami augstāks - 43%. Arī bezdarba līmenis starp darbspējīgajiem imigrantiem no citām ES valstīm bija 7,5%, savukārt pašu britu vidū - 7,9%.
Te gan jāpiebilst, ka pētījums, kas britu presē tika noplūdināts vēl pirms tā publiskošanas, vismaz Lielbritānijā izraisījis tikai jaunu imigrācijas ierobežošanas atbalstītāju aktivitātes vilni. Piemēram, laikraksts The Telegraph, līdzīgi vairākumam šīs valsts plašsaziņas līdzekļu, ne tikai norāda, ka pētījums sagatavots pēc «ungāru sociālista», t. i., L. Andora pasūtījuma, bet arī īpaši uzsver, ka laika posmā no 2006. līdz 2012. gadam pasīvo imigrantu no ES valstīm daudzums pieaudzis par 42% un pērn sasniedzis 611 779 cilvēkus, kas tikai no Nacionālā veselības dienesta budžeta prasa gandrīz 1,25 miljardus latu gadā, savukārt bezdarbnieku no ES valstīm skaits laikā no 2009. līdz 2011. gadam palielinājies par 73%. Atgādināts arī, ka L. Andors solījis vērsties tiesu instancēs, lai atvieglotu imigrantiem no ES valstīm pabalstu saņemšanu Lielbritānijā.
Jāpiebilst, ka kopējais Lielbritānijā legāli dzīvojošo imigrantu no citām valstīm skaits minētajā laika posmā bija 4,8 miljoni cilvēku, savukārt ārvalstīs dzimušo karalistes iedzīvotāju skaits (pieskaitot ārvalstīs dzimušos pilsoņus) pārsniedza 7,6 miljonus cilvēku.