Edgars Blinovs ir beidzis Rēzeknes Augstskolu (RA), strādā Latgales Apgabaltiesas krimināllietu kolēģijā, brīvajā laikā dejo studentu tautas deju ansamblī _Dziga_, bet sirdij tuvākais vaļasprieks ir filmu uzņemšana. «Ne visas manas filmas ir par mīlestību, bet visas noteikti ir ar laimīgām beigām,» saka Edgars un atzīst, ka viņš visvairāk vēlas, lai viņa vienaudži noticētu patiesai mīlestībai.
Meklē domubiedrus
Edgars stāsta, ka pirmās filmas iecere viņam radusies vēl tad, kad viņš studējis RA Humanitārajā fakultātē un bijis studentu pašpārvaldes līderis. Skolotāju dienā viņiem vajadzējis apsveikt skolotājus. Edgars, kura mamma arī ir skolotāja, nolēmis uzņemt nelielu videofilmu par vienu dienu skolotāja dzīvē. «Tā bija tāda īsa, mīļa filmiņa par to, kā paiet skolotāja diena, es gribēju, lai skolotāji kaut uz mirkli atpūšas un atslēdzas no ikdienas, lai pasmaida.» Pēc tam jau filmas radušās katru gadu, atrodot domubiedrus gan augstskolā, deju ansamblī Dziga un studentu teātrī Ķerra, gan arī aicinot draugiem.lv. Pēdējos gados filmas tiek uzņemtas kā veltījums daiļajam dzimumam.
Edgara jaunās filmas galveno varoni - «kautrīgāko būtni pasaulē, kura aizraujas ar dzejoļu rakstīšanu un slēpošanu, nevienam nespēj nodarīt pāri, jo mīl ikkatru dzīvu radību un tādēļ ir īpaša» - tēlo RA studente Guna Volčkova, kuru Edgars ieraudzījis Dzigas dejotāju atlasē un uzreiz sapratis, ka meitenei ir talants. Arī pārējie lomu tēlotāji Vadims Varlamovs, Iveta Ņukša, Kristaps Gailis, kā arī operators Sergejs Košeļovs ir jauni cilvēki, kuri saistīti ar Rēzeknes Augstskolu. Guna Volčkova atzīst, ka filmēšanās viņai bijusi kā piedzīvojums. «Iespējams, tik tiešām varu vilkt paralēles starp sevi un galveno varoni Maiju. Es arī esmu klusa, bet mēģinu ar to cīnīties, dažreiz pieķeru sevi, ka dzīvoju savā pasaulē.»
Veido ideālu
Jurista ikdienas darbā Edgaram lielākoties jāsatiekas ar dzīves negācijām, taču savās filmās viņš mēģina veidot gaišu un tīru pasauli. «Filmās mēģinu iztēlot, kāda varētu būt īsta, tīra mīlestība, bez ironijas, bez naida, skaudības. Tās ir jūtas, pēc kurām ilgojas visi jaunieši, pat ja viņi to kautrējas atzīt. Šāds jūtu ideāls tomēr nāk no senseniem laikiem, tāds, kādu to veidoja mūsu vecāki un vecvecāki. Man pašam ir draugi, kuri ir atraduši šādu mīlestību, kuriem ir laba ģimene,» saka Edgars. Viņaprāt, jaunieši tagad pārāk daudz čato internetā, kur var izlikties par ko citu, nekā ir īstenībā, bet viņiem trūkst īsta, sirsnīga kontakta. Tas traucē veidot attiecības. Guna stāsta, ka viņas kursabiedriem, kuri uzzinājuši par filmas sižetu, domas dalījušās. «Cik cilvēku, tik viedokļu, un tikpat dažāda ir viņu attieksme pret attiecībām. Bija tādi, kuri teica, ka šāds kino ir par saldu, ka dzīvē tā nemēdzot būt, bet dažas meitenes atzinās, ka viņas ilgojoties tieši pēc šādām tīrām un patiesām attiecībām. Ja godīgi, es pati īsti nezinu, vai ticu īstai mīlestībai vai ne. Droši vien, ka tāda ir, vienkārši man vēl nav nācies ar tādu sastapties,» saka Guna.
Edgars pasmaida, ka, veidojot vienu no savām filmām, viņš pats saticis savu sieviņu Alīnu, ar kuru kopā nu jau ir pusgadu. Alīna strādājusi vietējā radiostudijā Ef ei, kur viņš aizgājis vienoties par informatīvo atbalstu. Tagad Alīna ir viena no filmas scenārija līdzautorēm un bargākā kritiķe. «Mani priecē, ka filmu skatītājas vairāk ir sievietes, jo viņas labāk prot novērtēt un dziļāk izjust. Agresijas un ļaunuma jau tā pasaulē pietiek, ir jāvairo gaišums,» pārliecināts Edgars. «Tā ir sava veida pasaka, kas atļauj atslēgties no pelēkās ikdienas un pasapņot par kaut ko skaistu,» viņam piekrīt Guna.