Tomēr, kā atzīst Senioru Dienas lasītāji, katrs jūtas tik vecs, cik jūtas. «Šorīt sapratu, ka patiesībā cilvēki kopš nākšanas pasaulē nemainās. Kurš piedzimst jauns, tas tāds ir visu mūžu. Tāpat kā tie, kas nāk pasaulē kā veci sakārņi. Vienīgi tie vecie jaunības gados maskējas, bet ar laiku nav vajadzības, jo vizuālais tos nodod tik un tā,» uzskata seniors Sandris Romanovskis.
Cik ilgi dzīvot
Latvijas Centrālā statistikas pārvalde Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei ietvaros veikusi pētījumu par vecāka gadagājuma iedzīvotājiem Latvijā*. Tas ir pirmais analītiskais pētījums, kas veltīts senioriem vecumā no 65 gadiem un vairāk.
Dati liecina - šai iedzīvotāju vecuma grupā pērn Latvijā bija 379 tūkstoši jeb 18,6% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vecākās paaudzes pārstāvju skaits kopš 1990. gada pieaudzis par 20%, lai gan iedzīvotāju kopējais skaits samazinājies par 23%. Lielākais šīs vecuma grupas senioru īpatsvars 2012. gada sākumā bija Latgalē (19,6%), zemākais - Pierīgas reģionā (16,9%) un Zemgalē (17,9%). Virs 65 gadiem vairāk nekā divas trešdaļas (67,7%) ir sieviešu, bet vecumā virs 80 gadiem sieviešu ir pat 3,3 reizes vairāk (76,7%) nekā vīriešu.
2011. gada aprēķini rāda, ka vidējais turpmākās dzīves ilgums pēc 65 gadu sasniegšanas vīriešiem ir 13 gadu, sievietēm - 18 gadu. No šī atvēlētā laika dāmām paredzami tikai 5,6 veselīga mūža gadi bez veselības un aktivitāšu ierobežojumiem. Statistiķi lēš, ka atlikušos 12,4 gadus nāksies sadzīvot ar veselības pasliktināšanos, ilgstošiem aktivitātes ierobežojumiem vai hroniskām kaitēm. Vīriešiem tie būs vairs tikai 4,9 veselīgi mūža gadi no 13 paredzamajiem.
Lielais izaicinājums
«Kad beigusies jaunība un cilvēks iemācījies strādāt, beidzies dzīves vidusposms un cilvēks iemācījies dzīvot, pienāk laiks, kad iemācīties mirt,» vecuma robežu raksturo psihoterapeits Viesturs Rudzītis. Viņš uzskata - visas funkcijas dzīvē ir jāizpilda. Kamēr ir bērni, tikmēr par viņiem jārūpējas un jāstrādā. Bet, kad bērni aiziet, atliek sev uzdot jautājumu: ko tagad darīšu, kāpēc tagad dzīvoju? «Tas ir liels izaicinājums, un tāpēc svarīgi ir iemācīties nomirt. Ja, cilvēkam 80 gados aizejot viņsaulē, tuviniekiem ir sāpīgi, viņi to pārdzīvo kā milzīgu traģēdiju, tas nozīmē, ka vecais cilvēks dzimtas koku nav sagatavojis savai nāvei.»
Ne tikai gadi nosaka vecumu, tas saistīts arī ar sociālajiem faktoriem - ar veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu cilvēka attīstību, ar ģimenes stāvokli. Tomēr ne katram pārim lemts sagaidīt vieglumu divatnē arī sirmā vecumā.
Pētījums apliecina, ka pēc 65 gadiem būtiski atšķiras vīriešu un sieviešu skaita sadalījums pēc ģimenes stāvokļa. 2012. gada sākumā precējušies bija 68% vīriešu un tikai 29% sieviešu. Šķirto sieviešu skaits (45,2 tūkstoši) ir 3,3 reizes lielāks nekā šķirto vīru skaits, bet sieviešu atraitņu skaits ir pat 6,2 reizes lielāks nekā starp vīriešiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem atraitņu un šķirto vīriešu skaits pieaudzis 1,9 reizes, bet atraitņu un šķirto sieviešu skaits - 1,4 reizes.
Saprast dzīvi būtībā
Šķirto laulību statistika liecina, ka pieaug tieši vecākās paaudzes šķirto laulību īpatsvars kopējā šķirto laulību skaitā: vīriešiem no 1,7% 2000. gadā līdz 2,5% 2011. gadā. Sievietēm - no 1,1% līdz 1,7%. Turklāt pieaudzis to šķirto laulību skaits, kuras ilgušas 35 gadus un vairāk. Jo īpaši šie rādītāji auguši 2011. gadā, kad laulības varēja šķirt ne tikai tiesa, bet arī zvērināti notāri.
Pēdējo 10 gadu laulību statistika liecina, ka vairāk nekā puse (54-60%) jau minētās vecuma grupas vīriešu noslēdz laulību ar gados jaunākām sievietēm, savukārt vecāka gadagājuma sievietes (77-82%) apprecas ar sava vecuma kungiem.
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis uzskata - šķiroties cilvēki acīmredzot nav apjēguši īsto laulības jēgu. «Ja pārim ir bērni, šķiršanās ir ilūzija, faktiski tā nav iespējama. Runa te ir tikai par daudzvīrību un daudzsievību. Austrumu kultūrās tā tiek leģitimēta un kopta, bet mūsu kultūrā līdz ar šķiršanos daudz kas tiek zaudēts. Pirmām kārtām jau zaudē bērni un bērnu bērni,» uzsver V. Rudzītis. Viņaprāt, izdevušos vecumdienu galvenā atslēga meklējama spējā apzināties savu dzīvi un veidot saikni ar citu cilvēku dzīvi. «Saprast dzīvi būtībā.»
* Izmantota Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publikācija Vecāka gadagājuma iedzīvotāji Latvijā (2012)