Taču, aprunājoties ar cilvēkiem uz ielas, atklājas divas būtiskas tendences - pirmkārt, čekus cilvēki pieprasa galvenokārt tādēļ, lai kontrolētu savas izmaksas, savukārt pašu kampaņu lielākā daļa sastapto rīdzinieku nemaz nav pamanījuši vai arī nav sapratuši, par ko tā ir.
Godīgi sakot, pārsteidz aptaujāto cilvēku nezināšana par kampaņu, kas taču uzsākta pēc visiem mārketinga likumiem - ar skaļu, izaicinošu saukli, gan vides reklāmas veidā, gan internetā un televīzijā. Tas jāanalizē speciālistiem, taču var gadīties, ka cilvēki nevēlas interesēties par to, kam kāds publiski grib uzspļaut. Varbūt negāciju ir par daudz? Kampaņu «Pret ēnu ekonomiku - par godīgu konkurenci» organizē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas to dēvē par nebijušu nacionāla mēroga pasākumu, ko līdzfinansē no ES fondiem. LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne stāsta, ka pirmais posms bijis apzināti provokatīvs, lai pievērstu uzmanību, un tam sekos nākamais - mēneša laikā tiks rīkotas atklātas diskusijas ne tikai par čeku tēmu, bet arī par aplokšņu algām, darba tiesībām, publiskajiem iepirkumiem un kontrabandu. Diskusijās izstrādātos priekšlikumus nodos sabiedrības apspriešanai, lai tā sniedz atbildi, ko mēs gaidām no valsts šo problēmu risināšanā. A. Alksne priecājas, ka jau šobrīd esot saņemti vērtīgi priekšlikumi. Runājot par kampaņas agresīvo sākumu, A. Alksne bilst - mēs esam ļoti toleranti un iemiguši.
Ikdienas dzīvē tomēr motivācija čeku pieprasīšanai ir pavisam vienkārša - tēriņu uzskaite. «Es gribu zināt, cik esmu iztērējusi», «Čeku ņemu tikai, lai pārbaudītu, vai tas atbilst norādītajai preces cenai», «Ja pērku sev, ne vienmēr čeku ņemu» ir ļoti izplatītas atbildes pie veikala. Var jau teikt, ka lielie veikali ir vismazākās riska zonas, taču, kurš čekam virsū neskatās lielveikalā, tas vēl jo mazāk mazo, balto papīrīti pieprasīs kādā nomaļākā tirgotavā vai kafejnīcā, par frizētavu nerunājot. Par to, cik lielā mērā katrs no mums ar savu rīcību var mazināt ēnu ekonomikas ietekmi, ne visi manis aptaujātie cilvēki bija vienisprātis. Ir arī viedoklis, ka tas jau atkarīgs no «tiem tur, augšā», nevis vienkāršajiem cilvēkiem.
Un vēl viena gluži apbrīnojama sakritība - pie Galerijas Centrs sastapām tikai un vienīgi nesmēķētājus, kurus kontrabandas cigaretes neinteresē. Acīmredzot pīpētāji vairāk apgrozās Centrāltirgus apkaimē…