Tieši ārlietu ministra kompetencē ir lemt par ārzemnieka iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, balstoties uz diplomātiskiem apsvērumiem. Tikpat diplomātiski viņš Dienai komentē savu pozīciju par melnā saraksta papildināšanu saistībā ar Krievijas rīcību, pārkāpjot starptautiskās tiesības un anektējot Krimas pussalu: «Ārlietu ministrija rūpīgi izvērtē katru Latvijas vīzas pieprasījumu no dažādiem aspektiem.» Izņēmums nebūšot arī Krievijas mākslinieku un festivāla Jaunais vilnis zvaigžņu pieprasījumi, kas Dzintaru koncertzālē ik gadu uzstājas ar priekšnesumiem un sēž žūrijas krēslos, bet saistībā ar Krievijas pozīciju Ukrainā un Krimas pussalā publiski apliecinājušas «stingru» atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tādējādi persona non grata statusā Latvijā atkārtoti varētu tikt iecelts odiozais Krievijas dziedātājs Josifs Kobzons, kuru 2004. gadā tā laika iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons no nevēlamo personu saraksta pēc Jaunā viļņa organizētāju lūguma bija izsvītrojis un kurš pēdējos gados regulāri izmantojis sev sniegto labvēlību atkārtoti iebraukt Latvijā. Jāpiebilst, ka J. Kobzonu savā teritorijā neielaiž arī ASV un Izraēla un pret Ē. Jēkabsona lēmumu toreiz asi iebilda Sa-tversmes aizsardzības birojs.
Dienas aptaujātie politiķi izvairās tieši atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas amatpersonām pietiks drosmes spert zīmīgu diplomātisko soli un nevēlamo personu sarakstā iekļaut kaimiņu lielvalstī populāras personas. Piemēram, Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība) uzskata, ka Latvijai ar šādiem lēmumiem nebūtu jāsteidzas un jāvadās vienīgi pēc tā, kuras personas par nevēlamām atzinušas citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, jo tām esot «daudz plašāka informācija». Savukārt Ivans Klementjevs (SC) uzskata, ka nevajadzētu statusu persona non grata piešķirt personām, kuras «vienkārši stāv blakus» Vladimiram Putinam, jo ar to vien apdraudējums Latvijas drošībai radīts netiekot.
«Svarīgi nošķirt Putina «lakstīgalas» no cilvēkiem, kuri atbalstu Krimas aneksijai izteikuši aiz bailēm, jo redzam, kas Krievijā notiek ar Putinu nosodošajiem māksliniekiem. Tomēr - kur ir garantija, ka publisko personu propaganda par Krimas aneksiju neiet vēl tālāk un neaicina okupēt, piemēram, Latviju?» nepieciešamību padziļināti vērtēt kritērijus, pēc kuriem Krievijas pilsoņus iekļaut nevēlamo personu sarakstā, pamato Saeimas deputāts un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).
Ne Latvijas, ne ES līmenī vēl gan nav diskutēts par kādu citu sankcijas veidu, proti, iespējamām izmaiņām 2007. gadā starp ES un Krieviju noslēgtajā nolīgumā, kas paredz vīzu atvieglinātu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem ieceļošanai Šengenas zonā.
Šogad palielinājies Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauto personu skaits - pērn iekšlietu ministrs tajā iekļāvis vienu cilvēku, turpretim šā gada trijos mēnešos jau 16. Savukārt ar ārlietu ministra rīkojumu melno sarakstu šogad papildinājuši jau 18 vārdi. To personu saraksts, kurām liegta iebraukšana Latvijas Republikā, izveidots deviņdesmito gadu sākumā līdz ar vīzu režīma ieviešanu. No Krievijas pilsoņiem zināmākais sarakstā iekļautais ir politiķis Vladimirs Žirinovskis. Tāpat tur «gozējas» virkne Krievijas vēsturnieku, polittehnologu, mediju darbinieku un dažādu aktīvistu.