Garsija te dzīvo 15 gadus un patlaban ir Klondaikas restorānu ķēdes šefpavārs. Savā grāmatā viņš pamatā ievietojis meksikāņu ēdienu gatavošanas pamācības, taču tajā arī atrodams, kā pagatavot, piemēram, argentīniešu empanadas un čimičuri mērci vai paša sagudrotos torņus no marinētas siļķes un dārzeņiem, kas ir mums zināmā siļķe kažokā, tikai modernāka - uztupināta plikiņa uz dārzeņu krāvuma. Ēdienu recepšu grāmatā nav daudz, taču zināmākās meksikāņu receptes atrodamas. Havjers piedāvā ēdienus, ko pats māk gatavot pēc savas vecmammiņas receptēm, tāpēc tās var atšķirties no receptēm, kas zināmas citā valsts malā.
Esmu bijusi Meksikā trīs reizes - kopumā divus mēnešus - un ikreiz atklājusi ko jaunu, kas variē jau zināmo. Galu galā tā zeme ir trīsreiz lielāka par Eiropas lielāko teritoriju Franciju. Tur vēl arvien dzīvo pirmcilšu un spāņu karotāju pēcnācēji. Teritorijas ziemeļdaļu XIX gadsimta karos atņēma ASV, kuras Teksasas pavalsts ir tex, bet Meksika - mex daļa apzīmējumā «texmex restorāni» ar Amerikas kovboju un Meksikas indiāņu jaukto virtuvi. Vienu un to pašu ēdienu meksikāņi var gan gatavot dažādi, gan saukt dažādi. Varbūt tāpēc man pietrūka plašāka skaidrojuma, teiksim, par tortiljām, kas ar dažādu pildījumu vai mērci tiek sauktas atšķirīgi, bet texmex viszināmākajā veidā - kā tako - grāmatā nemaz nav minētas. Melnā mērce taču plašāk zināma kā poblano mērce, jo radusies Pueblā, varbūt to tāpat bija vērts pieminēt kārumniekam, kurš mēģinās meklēt šīs sarežģītās mērces recepti arī ārpus grāmatas. Tā kā grāmatas teksts tapis, to stāstot, dažos spāņu vārdos parādījušās pareizrakstības variācijas (arī slavenais ēdiens valsts karoga sarkanzaļbaltajās krāsās - Pueblas pildītie pipari ar valriekstu mērci un granātābolu sēkliņām chiles en nogada - uzrakstīts kā chiles enogada), bet pasaulē vispopulārākā Meksikas mūsdienu dziesma Besame mucho nosaukta par spāņu dziesmiņu.
Man šajā grāmatā interesantākais bija Havjera stāstījums par savu dzīvi. Tajā var redzēt, cik svētīga ir stingra bērnu audzināšana, īsto vērtību iemācīšana: vectēvs kārtīgi noper par piedzeršanos, piekodinot, ka alkoholu dzert var tikai par paša pelnītu naudu. Cik svarīgi iemācīties un darīt jebko pa īstam labi un ar saulainu attieksmi pret pasauli - tad arī svešā zemē tu esi vajadzīgs. Un tās lappuses, kurās Havjers apraksta Latvijas pieredzi! Uzreiz gribas pagatavot kaut ko ar čili pipariem, lai skats uz dzīvi un nacionālais raksturs uzlabojas.