Ražotāji norāda: īpaši tas varētu skart patentbrīvās zāles, ko mēdz saukt arī par ģenēriķiem. Tās ir krietni lētākas zāles, kuras var ražot pēc tam, kad oriģinālmedikamentiem beidzies patents.
Konflikta redzamā puse ir lielā Mēness aptieku tīkla a/s Sentor Farm aptiekas valdes locekles rakstīta vēstule virknei aptieku, tajā viņa atgādina par kādu notikumu - to, ka Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) bija iestājusies par ķēdes aptiekām nelabvēlīgu normu - vēlējās saglabāt likumā paredzēto regulējumu, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem. Vēstulē minēti vairāk nekā desmit zāļu ražotāji - LPMA biedri un arī uzdots jautājums: «Vai šādi ražotāji ir pelnījuši mūsu uzticību un sadarbību?» Vēstules rindas nopietni uztvēruši ne tikai vairāki pieminētie ražotāji, kas te saskata draudus biznesam, bet arī Veselības ministrija (VM). Tā sola pievērst īpašu uzmanību, lai klienti varētu aptiekās iegādāties lētākās recepšu zāles, kā arī sekot līdzi, vai nekrītas kādu zāļu pārdošanas apjoms.
Izvēršot reketu
«Gribu uzsvērt - vēstules galvenā tēma bija, manuprāt, neētiska attieksme pret tīklu aptiekās strādājošiem farmaceitiem, nevis medikamenti un to cenas,» Dienai atbild Svetlana Grenge, Sentor Farm aptieku valdes locekle, vēstules parakstītāja, kura piebilst: nav arī godīgi novērst uzmanību no tik būtiska jautājuma kā darba iespējas Latvijas aptieku tīklos strādājošiem. Vēstule bijusi atklāts jautājums: «Vai Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas biedru nostāja likumprojekta izstrādes gaitā bija ētiska?» Saeima gan pirms vairākiem mēnešiem nobalsoja par ķēdes aptiekām kopumā labvēlīgu grozījumu redakciju.
Zāļu ražotāji par a/s Sentor Farm aptiekas vēstuli izsakās skopi un neoficiāli, viņi baidās vēl vairāk sabojāt attiecības ar Mēness aptieku tīklu, kura īpašnieks Sentor Farm aptiekas apvienojies holdingā, turklāt ar Latvijas lielāko un ietekmīgāko lieltirgotavu Recipe Plus. Tai pieder arī vairākas ārstniecības iestādes.
Kāda zāļu ražotāja pārstāvis Dienai sacīja: vēstuli var uztvert kā iebiedēšanu pirms nākamā gada zāļu izplatīšanas līgumu slēgšanas: «Lai ietekmētu ražotājus un iegūtu arvien lielākas atlaides un peļņu.» Ja lieltirgotavas prasīšot ļoti lielas atlaides, būšot ražotāji, kam, iespējams, nākšoties «iet ārā no tirgus ar kādiem produktiem». Visvairāk tad varētu ciest patentbrīvās zāles. Cita ražotāja pārstāvis saka vēl tiešāk: «Tas ir rekets.»
Zāļu ražotāji lieltirgotājiem dod atlaides vidēji līdz 20%, dažos gadījumos piemērotas arī 30% lielas atlaides, taču vienotas prakses nav, un katrs līgums jāvērtē atsevišķi - tā pērn secināja Veselības inspekcija, analizējot četru lieltirgotavu pavadzīmes. Ražotāji gan norāda: atlaides bieži netiek uzrādītas, un nelaime ir tā, ka bieži šīs atlaides līdz zāļu pircējiem nenonāk, lieltirgotavu un aptieku uzcenojums ir no deklarētās ražotāja preces, ražotāja atlaidi «apēd» lieltirgotājs.
Medikamentu informācijas centra vadītāja Ināra Rubene saka: galvenais drauds no šīs konfliktsituācijas ir tas, ka «vienkārši kādu zāļu aptiekās nebūs», turklāt īpaši sāpīgi ir tas, ka tas varētu skart ģenēriķus. Tieši tagad ražotājiem sākas sarunas par nākamā gada sadarbības līgumiem, jau tagad izskanējis, ka atlaides būšot jādod «ļoti lielas».
Ministrija seko līdzi
«Vēstulē neapšaubāmi ir pieminēti ļoti konkrēti ražotāji - Patentbrīvo medikamentu asociācijas biedri,» ievērojis Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks. Līdzko ienākusi informācija par Sentor Farm aptieku vēstuli, VM darbinieki izgājuši cauri vēstulē minētajam zāļu ražotāju sarakstam un secinājuši, ka to vidū ir «tādi ražotāji, kuriem zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros ir vislētākie medikamenti, ko valsts apmaksā», saka VM pārstāvis. Viņš negatīvi vērtē praksi - «Ziniet, mums nav šādu zāļu, atnāciet rīt». Viens no VM uzdevumiem ir uzraudzīt, lai šie references medikamenti - lētākās kompensējamās zāles - būtu pacientiem pieejami. To uzraugot Veselības inspekcija (VI).
«Ja nebūs references zāļu, pacientiem var nākties pat piemaksāt pie simtprocentīgi kompensējamām zālēm. Turklāt nesaprotamu iemeslu dēļ - ne tāpēc, ka ražotājs nevar piegādāt vai ir problēmas ar zāļu kvalitāti, bet tāpēc, ka viens ir iedomājies, ka nepiedāvās zāles pacientam,» saka J. Bundulis.
Modi nosaka tīkli
VI pārstāve Ieva Raboviča norāda: aptiekas pienākums ir nodrošināt pacientu ar jebkurām viņam izrakstītajām zālēm iespējami īsā laikā, turklāt pacientam nav jāapmeklē vairākas aptiekas, lai saņemtu izrakstītās zāles. «Ja aptiekā nav pacientam izrakstīto kompensējamo zāļu, aptiekas pienākums ir tās nodrošināt divu dienu laikā,» viņa piebilst. VI aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par gadījumiem, kad aptiekā ar recepti izrakstītās zāles netiek izsniegtas.
J. Bundulis atgādina: ja iedzīvotājiem netiek nodrošināti nepieciešamie medikamenti, par izplatīšanas noteikumu pārkāpumiem juridiskām personām draud pat 5000 latu sods.