Lielākais bija tā dēvētā Jūrmalgeita - publiskotās telefonsarunas atklāja Jūrmalas mēra vēlēšanu virtuvi, kurā darbojās arī politikas smagsvari Andris Šķēle (TP) un Ainārs Šlesers (LPP/LC), liekot folklorizēties teicienam «ņēma un uzmeta» un parādot lielākā kretīna atlases principu amatpersonu izvēlē. Taču netrūka arī citu skandālu: asi kritizēta Jūrmalas attīstības plāna grozījumu pieņemšana, apsūdzības uzrādīšana esošajam mēram, trīs pašvaldības vadītāji četros gados. Tomēr gribētāju nokļūt kādā no 15 Jūrmalas domes (JD) deputātu vietām netrūkst - par varu pilsētā cīnās 14 saraksti (227 kandidāti), un iedzīvotāju neticība varai sacensību padara neprognozējamu.
Jācērp budžets
Kopējais pašvaldības budžets uz vienu iedzīvotāju no 2006. līdz 2008.gadam teju dubultojās, sasniedzot 1165 latus, bet tagad tas atsviests vismaz divus gadus atpakaļ un pagaidām sasniedz Ls 999. Arī bezdarbs pilsētā turpina augt - pirmajos trijos šā gada mēnešos tas bijis 8,9%. Tas ir mazāk nekā vidēji valstī, jo jāņem vērā Rīgas tuvums - tur strādā daļa jūrmalnieku. Jūrmalas mērs Ģirts Trencis (TP) stāsta, ka pašvaldībai bankās ir 4 miljonu latu depozītu rezerve, kas varētu palīdzēt izturēt gadu, bet ziemā būšot problēmas. Pēc vēlēšanām būšot jāgroza pašvaldības budžets, samazinot izdevumus aptuveni par 10% jeb 5 miljoniem latu. Domnieks un Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdis Andrejs Kondratjuks (LPP) pieļauj, ka jāveic arī funkcionālais audits pašvaldībā, lai redzētu, vai nav jāsamazina štati. JD saņēmusi kritiku par līdzekļu šķiešanu, tērējot ievērojamas summas sabiedrisko attiecību pasākumiem un aprīlī izmaksājot darbiniekiem 100 tūkstošu latu piemaksas.
Kandidātu programmās un Dienai teiktajā lielāks uzsvars jaušams uz jaunu darba vietu radīšanu, lai cilvēki būtu nodarbināti arī ziemā, kad nav aktīvās tūrisma sezonas. Ģ.Trencis un iepriekšējais mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala - mūsu mājas) atbalsta ideju maznodrošinātos iesaistīt sakopšanas darbos, par to maksājot. Tomēr Ģ.Trencis norāda, ka pašvaldībai nepieciešams valsts līdzfinansējums, ko nesola, līdz ar to JD atbalsts iespējams «ļoti ierobežotā apjomā». JD pārstāvēto partiju programmās izteikts saskares punkts ir solījums attīstīt Jūrmalu kā kūrortpilsētu, kas varētu dot ieguldījumu darbavietu radīšanā, jo sanatorijas varētu darboties neatkarīgi no sezonas.
Nauda centrā
Jūrmalas attīstības biedrības (JAB) pasūtītā jūrmalnieku aptauja liecina, ka viņi domes darbu vērtē kritiski un tai neuzticas. Kopumā JD bija jūtams plānveidīgas un uz Jūrmalas attīstību vērstas darbības trūkums, paveiktais vairāk izskatās pēc iekšējas vienošanās, norāda JAB valdes loceklis Uldis Kronblūms, kā piemēru minot daudzdzīvokļu nama būvniecību palieņu pļavās Dzintaros. «Mērķis ir nevis attīstīt pilsētu, bet uzbūvēt kaut ko lielāku, augstāku, kas dotu peļņu būvniekiem,» viņš uzskata. Visi trīs šī sasaukuma mēri sauc paveikto gan dažādu infrastruktūras objektu izbūvē un rekonstrukcijā, gan sociālajā jomā, tomēr JAB pārstāvji saskata investīciju koncentrāciju pilsētas centrā - ir rekonstruētas ielas, par trim miljoniem latu izveidots Dzintaru mežaparks, īstenots ūdenssaimniecības projekts, tomēr daudzviet ielas esot neasfaltētas. «Lielupes krasti nostiprināti bagātākajos rajonos, bet ir vietas Majoros, kur krastu skalo ārā,» saka U.Kronblūms. JAB valdes locekle Anna Žīgure papildina, ka Druvciemā pat nav kanalizācijas.
Jūrmalas nākotnei būtisks būs attīstības plāns līdz 2021.gadam, kas jāpieņem jaunajiem domniekiem. Esošā plāna grozījumi bija viens no šīs JD klupšanas akmeņiem - asus iedzīvotāju iebildumus izsaukušās dabai nedraudzīgās plāna izmaiņas, kurās bija jaušama piekāpšanās atsevišķu uzņēmēju interesēm, 2006.gada vasarā pieņēma steigā un vēlāk atcēla pēc pašvaldību lietu ministrijas iebildumiem.
Vairāk tirgošanās
Jaunais JD sasaukums pagaidām ir melnais zirdziņš, jo izteiktu favorītu nav. Aptaujas liecinot, ka lielākā daļa jūrmalnieku nezina, par ko balsot. Nedaudz labākas izredzes paredz JL un Saskaņas centram, tikai R.Munkevics norāda, ka nopietnu konkurenci savai partijai neredz. Lielā daļā kandidātu sarakstu galvgalī ir asi kritizētie pašreizējā sasaukuma deputāti. TP saraksta pirmais numurs gan nav Ģ.Trencis, kurš nevēlējies mest ēnu pār partiju, ņemot vērā viņa apsūdzību dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Krimināllietas iztiesāšana atlikta līdz rudenim.
Šajā domes sasaukumā lielāko daļu partiju pārstāvēja viens deputāts. «Bija vairāk tirgošanās nekā reāls darbs,» vērtē Delnas politikas analītiķe Līga Stafecka. Šoreiz situācija varētu uzlaboties, jo JD iekļūs tie saraksti, kuri būs pārvarējuši 5% barjeru, tā mazinot domes sadrumstalotību. Barjera vedina uz to, ka jāstrādā kopā, akcentē L.Stafecka. Tomēr viņa norāda, ka potenciālie sabiedrotie Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai, JL un partija Tev, Jūrmalai nerada kopsaucēju un startē ar atsevišķiem sarakstiem, kas liecinot, ka partijas nav spējušas pārkāpt savām politiskajām ambīcijām. Bijusī domes priekšsēde Inese Aizstrauta (LZP) prognozē, ka ar tālāku konsolidāciju ir «drūmi», jo sarakstos figurē domnieki un jaunās sejas neesot tik spilgtas, lai iekļūtu domē, «ņemot vērā to, cik ļoti cīnās tie, kas ir iekšā». Šajās cīņās jūtama izteikta melnā PR ietekme, jo tās notiek, «apmētājot ar dubļiem» konkurentus un provocējot dažādus skandālus ar mediju palīdzību. L.Stafecka atgādina, ka vēlēšanu rezultāts būs atkarīgs no jūrmalnieku atmiņas - tas, cik esošo domnieku iekļūs arī nākamajā sasaukumā, būs īstais JD darbības vērtējums.