64 gadus vecais garīdznieks, kurš pirms vēlēšanām izteicās par nepieciešamību normalizēt Teherānas attiecības ar rietumvalstīm un aicināja uzlabot cilvēktiesību stāvokli Irānā, pēc uzvaras sacīja, ka «ir radusies jauna iespēja tiem, kuri patiesi ciena demokrātiju, sadarbību un brīvu dialogu».
«Es pateicos Allāham, ka pār Irānu vēlreiz ir uzmirdzējusi racionalitāte un mērenība. Šī uzvara ir gudrības, mērenības un brieduma uzvara pār ekstrēmismu,» paziņoja H. Rohani, vienlaikus norādot - viņa nākšana pie varas nenozīmē, ka Rietumi Irānai varēs uzspiest savus nosacījumus. «Nācijām, kas dedzīgi aizstāv demokrātiju un atvērtu dialogu, ar irāņu tautu ir jārunā, cienot un atzīstot Islāma Republikas tiesības.»
H. Rohani iestājas par Irānas tiesībām uz kodolprogrammu, bet uzskata, ka Teherānai ir jāskaidro savi mērķi, lai pasaulei nerastos šaubas par irāņu nodomiem un tādējādi tiktu atceltas starptautiskās sankcijas, kas smagi ietekmē valsts ekonomiku.
Analītiķi uzsver, ka ir grūti paredzēt, vai H. Rohani uzvara nesīs plašas pārmaiņas Irānā, kur joprojām galvenās varas sviras piederēs augstākajam garīgajam līderim ājatollam Alī Hāmeneī un Revolucionārajai gvardei.
ASV paziņojušas, ka respektē irāņu tautas izvēli, un pauda gatavību iesaistīties dialogā ar Irānu, lai meklētu «diplomātiskus risinājumus, kas pilnībā spētu mazināt starptautiskās sabiedrības bažas par Irānas kodolprogrammu».
Savukārt Irānas niknākās ienaidnieces Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu aicināja starptautisko sabiedrību nesamazināt spiedienu uz Teherānu. «Irāna tiks vērtēta pēc tās rīcības,» B. Netanjahu citē AP. «Ja tā turpinās uzstāt uz kodolprogrammas turpināšanu, atbildei jābūt skaidrai - apturēt to jebkuriem līdzekļiem.»