Pētījuma mērķis ir iegūt datus par gājēju un velosatiksmes plūsmas intensitāti, veikt to novērtēšanu un salīdzināšanu ar 2003. gadā veiktā pētījuma datiem, lai izstrādātu rekomendācijas ielu šķērsprofiliem atbilstoši gājēju plūsmai un velosatiksmes nodrošināšanai saskaņā ar satiksmes dalībnieku prioritātēm. Pilsētas attīstības departamenta speciālisti norāda, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi tūristu plūsma, kas nereti apgrūtina ikdienas pārvietošanos pilsētas centrā. Tāpat pieaugusi tendence ielas publisko ārtelpu izmantot plašāk - ielu tirdzniecībai un kafejnīcu izvietošanai, sevišķi Vecrīgā un Rīgas vēsturiskā centra kodola daļā, tā dēļ tiek sašaurināta vai likvidēta gājējiem paredzētā ietves zona, padarot kājāmgājēju pārvietošanos nedrošu, apgrūtinošu un neērtu.
Papildus tam strauji pieaudzis velobraucēju skaits un intensitāte Rīgas vēsturiskajā centrā. Tādējādi rodas akūta nepieciešamība rast kompleksus risinājumus satiksmes infrastruktūras attīstībai Rīgas centrālās daļas noslogotākajos posmos, nodrošinot arī ielas publiskajā ārtelpā daudzveidīgo sabiedriskās dzīves pieprasījumu.
Rīgas vēsturiskā centra izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteiktas minimālās prasības ietvju platumam, bet Vecrīgā tas var būt mazāks par normatīvo, saglabājot vēsturisko ietvju platumu, un ietves platumu atļauts mainīt tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.
LETA