Jau tagad maz ir tādu, kas šaubās, ka bundestāga vēlēšanās neuzvarēs līdzšinējos astoņus gadus valdījušais konservatīvais spēks Kristīgo demokrātu savienība (CDU) ar populāro kancleri Angelu Merkeli priekšgalā. Vairāk vai mazāk droši var prognozēt, ka tautā par muttie jeb mammīti dēvētā politiķe iegūs mandātu trešo reizi pēc kārtas vadīt Vācijas valdību.
Tomēr šis balsojums nav bez intrigas, jo pašlaik ir sarežģīti paredzēt, kādu valdību A. Merkele vadīs pēc vēlēšanām. Pastāv pat ļoti teorētiska iespēja, ka Eiropas ietekmīgākajai politiķei un viņas vadītajai CDU var neatrasties vieta nākamajā Ministru kabinetā.
FDP uz naža asmens
Eiropas lielākā ekonomika A. Merkeles drošā vadībā bez lielām sāpēm pārlaida ekonomisko krīzi un pat spēja uzņemties līdera lomu, lai palīdzētu paglābt no bankrota atsevišķas dziļos parādos iestigušas eirozonas dalībvalstis (ar nosacījumu, ka tās veic skarbus taupības pasākumus un ievieš nepopulāras reformas).
Pašlaik Vācijas ekonomika piedzīvo izaugsmi un valstī ir otrs zemākais bezdarba līmenis eirozonā. Daudziem vāciešiem A. Merkele simbolizē stabilitāti, tādēļ nav brīnums, ka 70% iedzīvotāju atzinīgi vērtē viņas darbu.
Kancleres popularitāte atspoguļojas arī politisko partiju reitingos. Šonedēļ publicētās pirmsvēlēšanu aptaujas liecina, ka svētdienas balsojumā A. Merkeles CDU un tās Bavārijas māsas partiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) - gatavi atbalstīt ap 40% balsstiesīgo (vēlēšanās varēs piedalīties 61,8 miljoni iedzīvotāju, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu).
CDU/CSU galvenā konkurente Sociāldemokrātu partija (SPD) vēlēšanās varētu saņemt 26% balsu, savukārt tās tuvākā sabiedrotā Zaļā partija var cerēt uz aptuveni 10%. Ap 10% balsstiesīgo vēlētāju ir gatavi pieslieties galēji kreisajai partijai Die Linke (Kreisie), ko var uzskatīt par Austrumvācijā valdījušās komunistu partijas pēcteci.
Kā uz naža asmens balansē liberālā partija Brīvie demokrāti (FDP), kas kopš 2009. gada rudens ir CDU/CSU partnere valdībā. Dažādu socioloģisko aptauju dati rāda, ka nelielā partija varētu iegūt 5% vēlētāju balsis, kas ir minimālais daudzums, lai politiskie spēki spētu iegūt deputātu vietas bundestāgā.
Pagājušajā svētdienā notikušajās reģionālajās vēlēšanās Bavārijas federālajā zemē, kur pārliecinošu uzvaru svinēja CSU, FDP saņēma tikai 3% no nodotajām balsīm un neiekļuva vietējā parlamentā. Liberālā spēka sakāve Bavārijas vēlēšanās ir pastiprinājusi neziņu, vai A. Merkele varēs saglabāt līdzšinējo koalīciju.
Vēlreiz «lielā koalīcija»
Skaidrs, ka A. Merkele vēlētos arī turpmāk vadīt valdību, kurā sadarbotos CDU/CSU un FDP. Tomēr šīs koalīcijas turpmāka pastāvēšana ir stipri apdraudēta. Arī gadījumā, ja FDP pārvarēs 5% barjeru un iekļūs parlamentā, partija iegūs krietni mazāk deputātu mandātu par pašreizējiem 93, ko tā saņēma pēc 2009. gada vēlēšanām, kurās liberāļus atbalstīja 15% vēlētāju. CDU/CSU un FDP var pietrūkt balsu, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā.
Ja FDP neiekļūst parlamentā un pašreizējā valdošā koalīcija izjūk, tad lielā iespēja tikt pie varas paveras kreisajiem spēkiem. Ir izskanējis variants, ka CDU/CSU varētu veidot koalīciju ar Zaļo partiju, kas, tāpat kā A. Merkele, iestājas par Vācijas atteikšanos no kodolenerģijas, tomēr zaļie ir pilnībā noraidījuši šādu iespēju.
Tādā gadījumā valdības veidošanu varētu uzņemties sociāldemokrātu līderis Pērs Šteinbruks. SPD jau ir paziņojusi, ka viņu prioritārie partneri ir zaļie, ar kuriem sociāldemokrāti kopīgi vada Bādenes-Virtembergas federālo zemi. Tomēr arī šiem spēkiem nepietiks balsu parlamentā, lai divatā veidotu valdību.
Vienīgā alternatīva būtu mazākuma valdība, ko atbalstītu Kreisie, kuru rindās ir virkne pārliecinātu komunistu, kas gan uzsver, ka nav revolucionāri noskaņoti. Bet šādā gadījumā SPD un zaļie visu laiku būtu atkarīgi no Kreisajiem, kuriem tāda situācija dotu plašu varu ietekmēt politiskos procesus.
Vairāki sociāldemokrātu līderi pirms vēlēšanām ir paziņojuši, ka nekādā gadījumā nesadarbosies ar Kreisajiem. Analītiķi uzskata, ka SPD šādu pozīciju ieņēma, jo baidās, ka sasaistīšanās ar par viņiem ideoloģiski daudz kreisāko spēku var atņemt daļu vēlētāju.
Visticamākā iespēja gadījumā, ja pašreizējā koalīcija vairs nespēs valdīt, ir tā saucamā lielā koalīcija, kurā ietilptu CDU/CSU un SPD. Ideoloģisko pretinieku sadarbība notika jau A. Merkeles pirmās valdības laikā no 2005. līdz 2009. gadam.
P. Šteinbruks, kurš bija finanšu ministrs A. Merkeles valdībā, apgalvo, ka nav gatavs strādāt šādā valdībā. Savukārt SPD vadība «lielās koalīcijas» iespēju nav noraidījusi, tas nozīmē, ka CDU/CSU un SPD valdība ir reāla, tikai bez P. Šteinbruka līdzdalības.