Pirmā rosinājuma daļa saskan ar Finanšu ministrijas stratēģiju turpmākajiem gadiem, tomēr uz nodokļu sloga palielināšanu citās jomās Latvija pagaidām raugās piesardzīgi, pauž ministrijas pārstāve Agnese Beļkeviča.
EK izveidotā Nodarbinātības pakete esot atbilde uz Eiropas Savienības (ES) lielo bezdarba līmeni, kas šā gada februārī sasniedza jaunu rekordu - 10,2% no darbspējas vecuma eiropiešiem ir bez darba. «Pašreizējais ES bezdarba līmenis ir dramatisks un nepieņemams. Darba vietu radīšanai jākļūst par reālu Eiropas prioritāti,» prezentējot nodarbinātības veicināšanas pasākumus, norādīja ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors. Izveidotie priekšlikumi palīdzēs virzīties uz stratēģijā Eiropa 2020 noteikto mērķi, kas paredz sasniegt nodarbinātības līmeni 75% apmērā jeb radīt papildu 17,6 miljonus darba vietu. Patlaban visā Eiropā un arī Latvijā nodarbināti ir 73% iedzīvotāju. Atlikušo vidū ir gan bezdarbnieki darbspējas vecumā, gan pensionāri, skaidro EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļas vadītāja Sanita Jemberga.
Pirms ieteikumu pieņemšanas tie vēl jāapspriež visu dalībvalstu starpā, un pirmā diskusija notiks jūnija beigās ieplānotajā ES valstu samitā. No piedāvātās Nodarbinātības paketes lielāko interesi un debates varētu radīt trīs priekšlikumi, paredz S. Jemberga. Pirmais ir aicinājums visās valstīs ieviest minimālo algu, kas visur šobrīd nav noteikta. Algas apmērs paliks dalībvalstu ziņā, tomēr EK izvirzīs «vairākus nosacījumus, kādai tai vajadzētu būt». Tāpat EK vēlas veicināt pensiju mobilitāti, lai cilvēks to var saņemt arī citā valstī.
Bez diskusijām visdrīzāk nepaliks arī ieteikums samazināt darbaspēka nodokļus un to līdzsvarot ar sloga pārbīdīšanu, piemēram, uz vides sektoru. «Patlaban FM [jau] strādā, lai no 2013. gada iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātu līdz 24%, kā arī palielinātu neapliekamo minimumu,» norāda A. Beļkeviča. Tomēr, ņemot vērā, ka pēdējos gados ir palielinātas likmes gandrīz visiem patēriņa un īpašuma nodokļiem, to audzēšanai citās jomās FM uzreiz nesteidzas piekrist.
Ministrija uzskata, ka darbaspēka nodokļu nasta primāri esot jāmazina uz ekonomikas izaugsmes un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina.
Jomas, kurās nākamajos astoņos gados varētu rasties jaunas darba vietas, primāri ir trīs - zaļā ekonomika, veselības aprūpe un IT. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozzo norādījis, ka zaļajās tehnoloģijās meklējams ES izaugsmes avots, kas veicinās tās konkurētspēju. EK no savas puses darba vietu skaitu zaļās ekonomikas jomā apņēmusies audzēt, attiecīgi novirzot finansējumu, piemēram, veicinot ūdens apsaimniekošanu vai piekrastes aizsardzību. Nodarbinātību veselības aprūpes sektorā veicinās demogrāfiskā situācija - novecojošajai Eiropai būs vajadzīgi arvien vairāk aprūpētāju. Savukārt IT ir joma, kurā darba vietu skaits turpinājis augt arī laikā, kad pazūd ne tikai darba vietas, bet veselas profesijas.
Pie EK rosinātajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem pieder arī darba tirgus atvēršana visiem Eiropas pilsoņiem. Šobrīd ierobežojumi attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, jo valstīm, kuras ES sastāvā ir mazāk nekā septiņus gadus, darbaspēka kustība nav pilnībā brīva. Piemēram, Austrijā darba atļaujas šo valstu pilsoņiem izdod tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts darba tirgus ar 67 profesijām, kurās ir darbaspēka trūkums, skaidrots EK pārstāvniecības Latvijā interneta vietnē.