Daudzas pazīmes liecina, ka šis viedoklis kļūs arī par Eiropas Komisijas (EK) oficiālo viedokli, it īpaši tāpēc, ka skeptiķu apgalvojumi apdraud vienu no ES pamatvērtībām - brīvu darbaspēka kustību. Galvenā nemiera cēlāja Lielbritānija uz vispārējā fona nevar sūdzēties, ka tās sociālā sistēma būtu pārmērīgi noslogota, kas, protams, ir relatīvi.
Tomēr nedrīkst aizmirst faktu, ka L. Andora pasūtītais pētījums liecina, ka pat vidēji ES bezdarbs darbspējīgo imigrantu - eiropiešu - vidū ir lielāks nekā pastāvīgo iedzīvotāju - pilsoņu - vidū (attiecīgi 12,6% pret 10%). Dažās valstīs, piemēram, Austrijā vai Dānijā, atšķirība ir pat ļoti ievērojama (Austrijā attiecīgi 6,5% un 3,8%, Dānijā - 12,6% un 7%). Vēl jau ir arī bezdarbnieki no ārpus ES esošām valstīm, turklāt politkorektā ES statistika neņem vērā tādus rādītājus kā, piemēram, bezdarbs naturalizēto pilsoņu un viņu pēcnācēju vidū, kas, pēc daudzu ekspertu domām, labklājības valstīs, korekti izsakoties, nav no mazākajiem. Jāuzsver, lai kāda arī būtu EK oficiālā nostāja, iemeslu ievērojamas daļas veco ES dalībvalstu iedzīvotāju neapmierinātībai ar pabalstu tūrisma popularitāti netrūkst.