Maizniekmeistars, ceptuves Lāči īpašnieks
Ko jūs kā uzņēmējs sagaidāt no jaunās Saeimas?
Lielāku sakārtotību likumdošanā, kas regulē biznesa jautājumus, īpaši attiecībā uz ražošanu.
Varat minēt konkrētu piemēru?
Lai visas nepilnības konkrēti nosauktu, tas būtu garš stāsts. Varu pieminēt, ka daudzas neprecizitātes ir saistībā ar prasībām par darbalaika, nostrādāto stundu uzskaiti. Likumu nepilnību dēļ visas prasības grūti īstenojamas.
Otra - pat svarīgāka - lieta, ko sagaidu no jaunajiem politiķiem - lielāku ieguldījumu valsts naudas lietderīgā izlietošanā un tās ekonomēšanā. Tāpat arī - lai ir efektīvāka korupcijas novēršana, kur šobrīd nav nosprausti nekādi mērķi un sasniedzamie uzdevumi.
Šajā jomā ieilguši skandāli par personālijām, ne darbu...
Jā, bet ir jābūt mērķtiecīgam darbam, un tas attiecas ne tikai uz pieminēto jomu.
Daudzi uzņēmēji satraucas par nodokļu likumdošanas nepilnībām - bēdīgi slavenajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodoklī, biežo nodokļu likmju grozīšanu. Kā uz to raugāties?
Mikrouzņēmumu nodokļa likums būtu jāprecizē - ja ir pavisam mazs uzņēmums, lai paliek ar 9% nodokli, bet, ja tas jūtami paaugas, varbūt jānosaka 11%. Taču ar to arī jābeidz - nevajag likmes īpaši sadrumstalot, jo tad sarežģītāka un dārgāka administrēšana. Ja uzņēmējdarbība attīstās, jau sen pastāv citas tās formas (SIA, akciju sabiedrības) un atbilstošas nodokļu aprēķināšanas sistēmas.
Kopumā ņemot, nodokļus nevajadzētu raustīt. Mums jau saka, ka nodokļi kopsummā pie mums ir vieni no zemākajiem, taču vispirms vajag, lai ir būtiska attīstība, tikai tad tos varam paaugstināt.
Kā raugāties uz reģionu attīstību? Darbojaties ārpus Rīgas, ārpus blīvi apdzīvotām vietām.
Paši šo problēmu neizjūtam, taču, protams, valsts ir jāattīsta sabalansēti. Pilsētas, kurām lielāks attīstības potenciāls, attīstās; tāda ir pasaules tendence, ka cilvēki pārvietojas uz lielajiem centriem, nedomāju, ka pie mums būs izņēmumi. Tomēr ir jābūt valsts sabalansētas attīstības politikai, vadlīnijām.
Uzņēmējus parasti satrauc kvalificēta darbaspēka trūkums, izglītības kvalitāte.
Tas ir ļoti smags jautājums, ko politiķi līdz galam nav sapratuši, kā risināt. Ja runājam par profesionālo izglītību, tā ļoti cieši jāsasaista ar uzņēmējdarbību, darbvietām. Par jauno speciālistu sagatavošanu jābūt abpusējai atbildībai kā no valsts, tā uzņēmēju puses. Jābūt instrumentiem, piemēram, dažādām atlaidēm, lai ieinteresētu uzņēmējus ņemt praksē skolēnus un studentus. Jo uzņēmējiem ir vajadzīgi jaunie speciālisti, bet to apmācība mums veido lielas izmaksas - nepieciešami papildu cilvēki, kas ar viņiem nodarbojas, māca. Taču, ja nebūs sasaistes starp uzņēmēju un izglītības iestādi, zudīs izglītības jēga, jo - kam tad gatavojam tos speciālistus?! Vienkārši mācām mācīšanas pēc?! Lēnām šī lieta sāk attīstīties, tik traki vairs nav, tomēr vēl tāls ceļš ejams.
Uz nedēļas beigās gaidāmajām vēlēšanām raugāties optimistiski vai tieši otrādi - pesimistiski?
Jaunā Saeima būs vairāk sadrumstalota, tas būs tāds pārejas periods, lai pēc tam nākamās vēlēšanas varētu būt ar stabilākām partijām, kam būtu jāizveidojas šajos četros gados un jāstrādā mērķtiecīgāk. Pašreiz katrs grib ielēkt šajā laivā, bet es neredzu jēgu, kāpēc visiem tajā lēkt un ko viņi tur darīs.