Pēteris Viņķelis. Viena lieta gan nav nekas jauns, bet šīs vēlēšanas atgādināja tās nozīmi - labēji centrisko partiju konsolidācija. Tas, protams, pirmām kārtām attiecas uz Reformu partiju. Tas parādās arī attiecībā uz Zemnieku Savienību un Zaļo partiju - iespējams, ja tās nebūtu gājušas šķirti, kopā tās būtu iekļuvušas Rīgas domē. Fragmentācija ne pie kā laba neved, un šo vēlēšanu rezultāti tam ir spēcīgs apliecinājums. Jācer, ka tā būs mācība - cik var uz tiem pašiem grābekļiem kāpt! Otrs - tas attiecas vairāk uz Vienotību - mums jārēķinās, ka Saeimas vēlēšanās mūsu priekšstats par kādu lietu, piemēram, eiro ieviešanu, var atšķirties no lielas daļas sabiedrības vērtējuma par to. Nu, ja tas mums maksās 5-10% balsu - ko lai dara...
Vai atzīstat kļūdas komunikācijā? Piemēram, kampaņa tika sākta pārāk vēlu?
P. V. Skaidrs, ka vajadzēja sākt savlaicīgāk - mēs mēnešiem gaidījām - būs tā konsolidācija ar valdības koalīcijas partneriem Rīgas kontekstā vai nebūs. Iespējams, vajadzēja to diagnozi noteikt ātrāk un iet pašiem uz priekšu. Pasaulē kampaņu veidošanas rokasgrāmatas arī saka: ja jūsu pretinieks ir spēks, kas a) ir pie varas, b) ir jau populārs, ir riskanti to kritizēt, jo tas var atspēlēties. Bet mēs citādi nevarējām! No kampaņas viedokļa varbūt pareizāk būtu bijis - kā to darīja daži kolēģi - saukt Ušakovu par labāko Rīgas mēru pēc neatkarības atjaunošanas. Bet mēs tā nevarējām! Ja mēs redzam Saskaņas centra ģeopolitiskās orientācijas problēmu, mēs vienkārši nevaram uz to nenorādīt!
Varbūt šāds iznākums liecina, ka cilvēkiem šie ģeopolitiskie jautājumi nešķiet būtiski? Esam ES un NATO, kas tur ko plosīties.
P. V. Nuja, bet Latvijas ģeopolitiskās orientācijas jautājumi ir viens no Vienotības identitātes pamatelementiem. Šie jautājumi netika cilāti, lai uzbruktu Ušakovam, - mums tie patiešām ir būtiski! Vai varēja vairāk runāt par bērnudārziem un caurulēm? Nu, darījām, ko varējām. Nevar teikt, ka mūsu cilvēki šajos jautājumos ir nekompetenti, - acīmredzot pietrūka harismas.
Un kas tālāk?
P. V. Pirmkārt, jāskatās, kā veiksies ar jau pieminēto labēji centrisko partiju konsolidāciju. Otrkārt, man jau liekas, ka tagad, kad priekšvēlēšanu kaislības beigušās, iesaistītās puses sapratīs, ka Rīgai un valdībai tomēr ir daudz kopīgu darbu. Debates parādīja, ka gaisotne attiecībās starp Rīgas varu un opozīciju ir vienkārši briesmīga. Tas galu galā nenāk par labu nevienam. Ja valdības koalīcija parlamentā var atvēlēt dažu komisiju vadību opozīcijai, kādēļ lai kaut kas līdzīgs nenotiktu Rīgas domē?
Ūja! Ir kādas indikācijas, ka tā varētu notikt?
P. V. Nav. Bet, ja uzvarētāji domā ilgtermiņā, viņiem tas pašiem būtu izdevīgi. Labi, nerunāsim par komitejām - vismaz nodrošināt opozīcijai Rīgas domē līdzvērtīgu piekļuvi informācijai taču var.
Kā skaidrojat Nacionālās apvienības labos - salīdzinot ar Vienotību - rezultātus?
P. V. Angliski ir tāds jēdziens likeability - spēja iepatikties. Vai jūs gribētu ar šo cilvēku iedzert alu... Un NA mēra kandidātam šāda spēja neapšaubāmi piemīt. Otrkārt, kur ar cirvi cērt, tur skaidas lec. Ja divi nosacīti lielie plēšas, ir cilvēki, kuriem tas nepatīk, un viņi izvēlas trešo.