Nedēļas nogalē man piezvanīja no Homburg, jautāja, vai es varu iesaistīties un palīdzēt. Es piekritu un pirmdien no rīta ielidoju Rīgā.
Kāda bija jūsu pirmā versija, kāpēc traģēdija ir notikusi?
Zināju, ka pie vainas ir ēka, bet bija pilnīgi neskaidri apstākļi un iemesli. Traģēdijas mērogi bija tik lieli, ka bija nepieciešams nekavējoties vērst visu līmeņu uzmanību.
Vai šī traģēdija izmainīja Homburg plānus attiecībā uz Latviju?
Vēl pirms krīzes Homburg pieņēma lēmumu investēt šajā valstī, un tas bija ilgtermiņa lēmums, to neietekmēja arī finanšu krīze. Šī nelaime radīja triecienu visiem, bet tas nemaina šīs valsts potenciālu. Acīmredzot mums ir jāiegulda resursi, lai noskaidrotu iemeslus un lai nekad nākotnē kas tāds vairs neatkārtotos.
Pirms diviem gadiem parādījās informācija, ka Homburg iecerējis attīstīt sešus projektus Latvijā. Kādi ir rezultāti?
Sākām īstenot divus projektus - Biķerniekos un Zolitūdē. Lēmums investēt Latvijā tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Krīzes dēļ plānus nācās ierobežot. Zolitūdes projekts bija pirmais pēc krīzes, ko mēs īstenojām. Visi bija ieinteresēti redzēt, kāds būs rezultāts. Likās, ka projekts ir labs, bet mēs tagad redzam, kas ar to notika.
Kas tagad notiek ar Biķernieku projektu?
Esam piesaistījuši starptautiskos ekspertus, lai šo ēku pārbauda. Mēs uzticamies kompānijai, kas to uzbūvēja, bet vēlamies gūt pilnīgu pārliecību par kvalitāti. Nākamnedēļ saņemsim ziņojumu par ēkas stāvokli pēc šīs pārbaudes.
Kas notiek ar pārējām iecerēm, vai tām jau ir konkrēta vieta?
Mums ir zeme Purvciemā, kur plānots būvēt dzīvojamo ēku, ir arī zeme Baldonē, kur iecerēts būvēt industriālo ēku.
Kā jums liekas, kurš gribēs dzīvot daudzdzīvokļu ēkā pie sabrukušās Maximas?
Man liekas, ka šobrīd neviens tur negribētu dzīvot, jo vietai ir milzīgs emocionālais fons. Vēl nav skaidrības par to, vai ēku nevajadzēs nojaukt. Gadījumā, ja eksperti apliecinās, ka ēka ir kvalitatīva un tajā var dzīvot, esam ieplānojuši veikt sarunas ar pašvaldības pārstāvjiem, lai kopīgi atrastu tai noderīgu pielietojumu, piemēram, izvietot tajā sociālo māju.
Bet lejā būs skats uz memoriālu bojāgājušajiem.
Jā, protams, mēs atbalstīsim arī šī memoriāla izveidi. Bet pagaidām ir grūti spriest, kas notiks ar šo 12 stāvu ēku. Negribas izdarīt pāragrus secinājumus. Tas arī atkarīgs no vietējiem iedzīvotājiem, ko viņi ir gatavi pieņemt.
Vai apzināties, ka šīs traģēdijas dēļ tiks veikti grozījumi būvniecības likumā?
Jā, mēs par to esam informēti. Tas, kāds būs šis regulējumu, kādā veidā to īstenos, pagaidām man vēl nav skaidrs. Domāju, ka valdība reāli sapratīs, kādas izmaiņas nepieciešamas, tikai pēc tam, kad beigsies visas pārbaudes, tad būs skaidri nelaimes cēloņi.
Kā jums pašam liekas, vai kaut kas būtu jāmaina būvniecības sistēmā Latvijā?
Man nav ne jausmas. Es neesmu tik ļoti iedziļinājies detaļās, lai to komentētu. Tomēr uzsveru, ka svarīgi ir sagaidīt izmeklēšanas rezultātus, tas mums atvērs logu, lai saprastu, kas bija darīts nepareizi. Mēs nolīgām, mūsuprāt, ļoti spēcīgas kompānijas šim projektam, man tiešām pagaidām nav skaidrs, kāpēc kas tāds notika.
Kā jūs vērtējat būvniecības kvalitāti Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm?
Tas, ko mēs līdz šim bijām redzējuši, bija ļoti kvalitatīvs sniegums, un mēs ticējām, ka kvalitātes līmenis būs augsts. Tieši tāpēc arī izvēlējāmies šīs kompānijas.
Un tagad?
Jautājums ir atvērts. Tiešām ir svarīgi sagaidīt izmeklēšanas rezultātus. Ķēde vienmēr ir tik spēcīga, cik spēcīgs ir tās vājākais posms. Tātad, ja tu nolīgsti profesionāļus, bet kāds no viņiem līdz galam tomēr neiederas šāda veida organizācijā, tas var radīt nelaimi.
Kas šajā gadījumā bija ķēdes vājākais posms?
Mēs skaidri nezinām. Tas noteikti ir saistīts ar dizainu vai dizaina izpildījumu, bet tas ir izmeklēšanas jautājums.
Bet jums taču ir versijas?
Mums ir, bet tās būtu spekulācijas. Mēs esam nolīguši starptautiska līmeņa tehniskos ekspertus, kas patlaban šo lietu izmeklē.
Kā jūs izvēlējāties šo eks-pertus?
Tā ir kompānija, kas starptautiski ir augsti novērtēta. Mums bija svarīgi, lai tai nebūtu absolūti nekādas saistības ar šo konkrēto projektu, lai tā būtu augstākā līmeņa kompānija un neradītu nekādas šaubas.
Par cik jūs Maximai pārdevāt projekta pirmo kārtu?
Precīzi neatceros, bet tā bija tirgus cena. Ja nemaldos, vairāk nekā četri miljoni eiro.
Par cik jūs bijāt iecerējuši pārdot blakus esošās dzīvojamās mājas dzīvokļus?
Cenas bija dažādas atkarībā no dzīvokļa platības - sākot no 1200 eiro.
Vai jūs plānojat arī turpmāk sadarboties ar kompāniju Re & Re?
Šobrīd to nevaram komentēt, jo mēs nezinām, kas tālāk notiks. Turpmākā sadarbība ir pilnīgi neskaidra.