Šoferim, visticamāk, būtu izdevies no notikuma vietas aizbēgt nesodītam, taču cita Ādažu iedzīvotāja Liesma Teivane-Daukste trāpījās īstajā vietā un īstajā laikā, lai redzētu notiekošo. Uzsaukusi guļošajai meitenei, lai viņu gaida atgriežamies, Liesma apgriezās un brauca pakaļ mašīnai cauri Ādažiem, lai vainīgais neizspruktu sveikā.
Bija niknums
Ieliņa, kurā notika negadījums, arī dienasgaismā izskatās gana nomaļa, tomēr tumsā tā tiekot apgaismota. L. Teivane-Daukste apgalvo, ka arī tumšajā novembra vakarā Saiva Eglīte esot bijusi saskatāma, taču mašīnas šoferis bijis acīmredzami piedzēries un nespējis vadīt auto. Liesma, kam tobrīd viens bērns sēdēja mašīnā, bija ceļā pie otra bērna auklītes. Viņa mašīnai braukusi nopakaļ, un tā jau šķitusi aizdomīga: «Viņš tādas piruetes taisīja uz ceļa, divreiz iebrauca pretējā joslā.» Veiksme bijusi tā, ka šoferis vismaz nejoņojis, bet braucis lēnām.
Pēc tam, kad meitene jau gulēja notriekta, mašīna līkumā apgriezās un apstājās, atvērās logs, kāds vīrietis izbāza galvu un pārliecinājās - cilvēks tiešām notriekts. Un aizbrauca.
Liesma tobrīd bija piebraukusi gana tuvu, lai redzētu, kas notiek. «Man nebija bail. Manī bija šausmīgs niknums,» viņa atceras. Pēc tam gan piebilst: «Bija bail, ka es nevarēšu neko izdarīt, jo man bērns bija mašīnā.» Braucot pakaļ mašīnai, Liesma piezvanījusi pazīstamiem ceļu policistiem, kas gan todien nestrādāja, bet palīdzēja izsaukt glābējus un policiju. No mašīnas pa ceļam izlaists kāds vīrietis, un pēc tam auto apstājies pie daudzdzīvokļu mājas. «Tas bija šeit,» Liesma saka, aizvedusi mūs ar fotogrāfu līdz četrstāvu ķieģeļu ēkai. No notikuma vietas līdz tai ir dažu minūšu brauciens. Tur mašīna apstājusies, motors izslēgts, bet šoferis ārā nekāpis. «Es aizgāju apskatīties, kas tur notiek. Attaisīju durvis, bet sapratu, ka es ar viņu neko nevaru izdarīt. Ko es viņam teicu? Tas droši vien bija diezgan rupji un daudz,» stāsta Liesma. Vīrietis tikmēr esot klusējis. Tad Liesma sapratusi, ka jāsteidzas atpakaļ pie guļošās Saivas - pa galvu, pa kaklu aizbraukusi atpakaļ, bet meitenes tur vairs nebija. Saiva stāsta, ka aizgājusi mājās, kas bija pavisam netālu, pie durvīm sabrukusi un raudājusi.
Nevajagot slavināt
Saivas ģimene Liesmu pieteikusi kā Latvijas lepnuma kandidāti, jo viņa nepalika vienaldzīga. Bez viņas vainīgais būtu aizbraucis, un tas būtu beidzies ne ar ko.
Pašai Saivai pērnā gada notikums atstājis muguras sāpes, un pagaidām izskatās, ka aprāvušās viņas sporta gaitas. Meitene bija ieguvusi godalgotas vietas džudo sacensībās ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.
Atšķiras gan versijas, kā uz šo notikumu reaģējusi policija. Saiva apgalvo: viņai neesot ziņu, ka vainīgais būtu saņēmis sodu. Kad ģimene vērsusies policijā, tur esot norādīts, ka kriminālprocesu nevar sākt, jo Saivas traumas esot pārāk mazas. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis savukārt norāda, ka 1964. gadā dzimušajam vīrietim, kurš aizbēga no notikuma vietas, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, uzlikts 300 latu naudassods un astoņi soda punkti. Kriminālprocess neesot sākts, jo Saivas vecāki paši iesniegumā esot norādījuši, ka nevēlas, lai kriminālprocess tiktu sākts. Taču arī policijā Dienai atzina, ka L. Teivane-Daukste palīdzēja noķert vainīgo.