Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Mežkopji tagad arī sporta un teātru kritiķi

Kā tas var būt, ka par to, kādam kultūras, izglītības vai sporta projektam dot valsts uzņēmuma Latvijas valsts meži (LVM) ziedoto naudu un kam ne, lemj un gala vārdu saka Zemkopības ministrija (ZM)? Šāda kārtība Latvijā ir jau gadiem, kad ministrijas, dalot savā pārziņā esošo valsts uzņēmumu ziedojuma naudu, vētī iesniegtos projektus arī jomās, ar kurām tām nav nekāda sakara.

«Mums jau arī šķiet, ka tas nav īsti pareizi,» Dienai atzīst par LVM ziedotās naudas sadali atbildīgā ZM Meža departamenta vadītājs Arvīds Ozols. Tādēļ turpmākajās lemšanās iecerēts piesaistīt attiecīgo nozaru ministriju speciālistus, saka ierēdnis. Uzrunātie eksperti uzskata, ka līdzšinējā valsts uzņēmumu ziedošanas prakse ir radikāli jāmaina vai vispār jāatceļ. Pie šī jautājuma ķērusies Finanšu ministrija (FM), kam sadarbībā ar citām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām līdz marta sākumam jāizstrādā priekšlikumi ziedošanas kārtības maiņai. Spriežot pēc finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) izteikumiem, pagaidām iecerēts vien paplašināt ziedojumiem pieteikto projektu vērtētāju loku.

Kritēriji pēc aizrādījuma

Vislielākais ziedotājs starp valsts un pašvaldību uzņēmumiem pēdējos piecos gados bijis LVM, kura valsts kapitāldaļas ir ZM rokās, kas ir noteicēja par LVM ziedojumu naudas sadali. Tā, pēc A. Ozola teiktā, esot gara, daudzpakāpju procedūra. LVM pieņem iesniegumus un vērtē, vai dokumenti ir juridiski pareizi noformēti, un visus kvalitatīvi sagatavotos pieprasījumus virza tālāk ZM. Ministrijā projektu lietderību, proti, atbalstāmos un neatbalstāmos pieteikumus vērtē Meža departamenta darbinieki un gala vārdu saka zemkopības ministrs. Tālāk visi atlasītie potenciāli atbalstāmie projekti tiek virzīti uz FM, kas tos vēlreiz vērtē no juridiskās puses un dod atļauju, skaidro A. Ozols. Jautāts, pēc kādiem kritērijiem tiek atlasīti atbalstāmie projekti, ZM pārstāvis noteica, ka šādi kritēriji ir noteikti pamatnostādnēs, kas tapa 2009. gadā pēc Valsts kontroles aizrādījuma par kritēriju neesamību. «Valsts kontrole norādīja, ka ir lielas ziedojumu summas, bet nav šo pamatnostādņu,» saka ZM pārstāvis. Kritēriji tapa, ņemot vērā iepriekš veiktās aptaujas rezultātus. Tie rādīja, ka prioritāri jāatbalsta labdarība, kam sekoja izglītība, sports un kultūra.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad vēl nebija šo kritēriju, nesamērīgi daudz LVM ziedotās naudas tika sportam, atzīst A. Ozola, taču tas skaidrojams vien ar to, ka sportisti atšķirībā, piemēram, no labdarības organizācijām ir veiklāki ziedojumu lūgšanā. «Sportistu organizācijas ir ļoti aktīvas, jo sports arī lielā mērā balstās uz sponsoru meklēšanu, un sports ir arī salīdzinoši dārgs,» piebilst LVM pārstāvis Tomass Kotovičs. Labdarības organizācijas aktivizējušās vien krīzes gados, un pērnā gada LVM ziedotās naudas sadale ļoti labi parādot, ka labdarībai ticis ievērojami vairāk. «Pērn apmierināti praktiski visi labdarības projekti. Sports ne tuvu nav apmierināts ar rezultātu,» saka T. Kotovičs, skaidrojot, ka no pērn kopumā saņemtajiem nedaudz vairāk nekā 160 pieteikumiem atbalstīti aptuveni 60.

Politiķu ēnā

Jau gadiem pār LVM ziedotās naudas sadali virmojusi aizdomu ēna, ka priekšrocības naudas izlietojumā ir pie varas esošiem vai politikai tuvu stāvošiem cilvēkiem. Piemēram, laikā, kad pie varas bija Tautas partija (TP), dāsni LVM ziedojumi tika ūdens motosportam, ar ko nodarbojas Ata Slaktera (TP) dēls Uvis Slakteris. 2006. un 2007. gadā ik pa aptuveni 100 000 latu ziedojumā saņēma Latvijas Ūdens motosporta federācija, kurā bija apvienojušās septiņas komandas, tostarp U. Slaktera. Savukārt 2008. gadā LVM ziedojumu saņēmēju vidū federācija vairs neparādās, toties piešķīrumu dabūjusi viena ūdens motosporta komanda - Riga Powerboat team ar tās pilotu U. Slakteri. Vēlāk, kad TP vairs nebija pie varas, ūdens motosports vairs nekādus LVM ziedojumus nav saņēmis. Taču dāsnu ziedojumu saņēmēju vidū pēdējā gadā parādījušies projekti no Aivara Lemberga (ZZS) pārvaldītās Ventspils. Piemēram, pie 100 000 latu ziedojuma pērn tikusi biedrība Ventspils Olimpiskā cerība, kas šo naudu tērēs futbola attīstībai. Šādam mērķim un pie tikpat dāsna LVM ziedojuma pērn ticis arī Ventspils jauniešu futbola klubs. Uz jautājumu, cik liela ir politiskā ietekme LVM ziedojuma naudas sadalē, A. Ozols atbildēja izvairīgi: «Īstenībā visi Latvijā aktīvi cilvēki ir kādā organizācijā un arī ar kādiem politiķiem kontaktējas. Latvija ir gaužām maza (..) Tad jau Latvijā jāpublicē personu non grata saraksts, kuru personu radiniekiem nevar dot ziedojumus.» Vēlreiz pārjautāts, vai jūt lobiju no politiķu puses, ZM pārstāvis noteica: «Ministram [Jānim Dūklavam, ZZS] ir gala vārds šajā ziņā.» Līdzšinējā LVM ziedojuma sadales kārtībā, pēc A. Ozola teiktā, var mainīt tikai to, ka šīs naudas sadalē piesaista attiecīgo ministriju speciālistus, ja lemj, piemēram, par kultūrai vai izglītības projektiem piešķiramās naudas sadali. Kardinālākas izmaiņas, viņaprāt, nav nepieciešamas.

Sports pret izmaiņām

Arī Latvijas Olimpiskās kustības vadītājs Aldons Vrubļevskis, kura vadītā organizācija ir starp dāsnāko LVM ziedojumu saņēmējiem, īsā sarunā ar Dienu vien noteica, ka nekādas izmaiņas pašreizējā valsts uzņēmumu ziedošanas kārtībā nav jāveic. Turpretī Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe ir citās domās: «Mēs nevaram konkurēt, jo ir tādas organizācijas, kam ir lieli lobiji, un konkrēti sporta projektos.» Viņaprāt, ZM darbā pie LVM ziedojuma naudas sadales būtu nevis jāpieaicina attiecīgo nozaru eksperti, bet gan lemšana konkrēti par kultūras projektiem pilnībā būtu jānodod VKKF, kura daudzie dažādu jomu eksperti kompetentāk izvērtētu, kam šī nauda vairāk vajadzīga. Līdzīgi domā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende: «Kā transporta nozarē strādājošs valsts uzņēmums var objektīvi izvērtēt, kurai sporta organizācijai piešķirt naudu vai kādu kultūras pasākumu atbalstīt?» LTRK vadītāja domā, ka šo naudu var uzticēt speciāliem fondiem, kur darbojas attiecīgo jomu eksperti. «Valsts uzņēmumu nauda ir sabiedrības nauda, tās izlietojumam jābūt caurspīdīgam un pieejamam uz atklātiem nosacījumiem,» bilst Ž. Jaunzeme-Grende. Savukārt valsts kontroliere Inguna Sudraba domā, ka LVM ziedojumiem paredzēto naudu varētu ieskaitīt valsts budžetā, to sadalot atbilstoši politikām un prioritātēm. Savukārt labas uzņēmumu pārvaldības eksperts Indars Aščuks uzskata, ka valsts uzņēmumi varētu ziedot tāpat kā līdz šim, taču būtu jānosaka ziedojuma limits, kā tas ir Lietuvā, arī līdzmaksājums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?