Mežu īpašnieku kooperatīvus pielīdzinās lauksaimniekiem

Valdības deklarācijā ir paredzēts sekmēt mežu īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu. Tāda prakse ir daudzās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunijā privāto mežu īpašnieku kooperatīvi sāka veidoties 2008. gadā un valsts tos atbalsta ar subsīdijām. Latvijā daudziem mežu īpašniekiem pieder nelielas platības, kuras apvienojoties būtu vieglāk apsaimniekot. Likumprojektā noteikts, ka mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību var izveidot ne mazāk kā 25 fiziskas vai juridiskas personas vai arī īpašnieki ar kopējo mežu platību vismaz 500 hektāri. Tautsaimniecības komisijā strīds bija koalīcijas pārstāvju starpā, jo Edvards Smiltēns (Vienotība), pārstāvot Zemkopības ministriju, aizstāvēja viedokli, ka uz mežu kooperatīviem jāattiecina nodokļu atlaides, kādas ir lauksaimniecības kooperatīviem un ir sevi attaisnojušas. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) par atlaižu piemērošanu izteica lielas šaubas un aicināja noteikt termiņa ierobežojumu uz četriem gadiem. Viņš tāpat kā Zanda Kalniņa-Lukaševiča (RP) balsoja pret ministrijas parlamentārā sekretāra E. Smiltēna piedāvājumu, kas guva vairākuma atbalstu, jo to atbalstīja ne tikai Vienotības un VL-TB/LNNK, bet arī Zaļo un Zemnieku savienības un Saskaņas centra deputāti. Neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins sēdi atstāja pirms balsojuma. E. Smiltēns nepiekrita nodokļu atlaižu termiņa ierobežojumam, jo tas radītu nestabilitātes sajūtu kooperatīvu veidotājiem un mazinātu motivāciju tos dibināt. Viņš uzsvēra, ka atlaides stātos spēkā tikai pēc izmaiņām nodokļu likumos.