To, ka ZRP nolūki nav tikai tukšu salmu kulšana, liecina šīsnedēļas notikumi, kad ZRP beidzot tika pie pārstāvniecības Rīgas brīvostas valdē. Jau ziņots, ka pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvas līdzšinējo ministrijas pārstāvi Viesturu Silenieku no ZZS ostas valdē nomainīja juriste Inga Antāne, ko E. Sprūdžs nekautrējoties sauc par savu cilvēku.
Tiesa, ZRP reformu plāni iekrituši tieši laikā, kad Latvijas ostas «ir zirgā». Proti, pērn, kā liecina Dienas apkopotie dati, tās uzrādījušas teju vislielāko izaugsmi visā Baltijas jūras austrumu reģionā.
Ko dara valde
Pašreizējā ostu pārvaldības sistēma nosaka, ka Latvijas ostu valdes tiek veidotas no pašvaldību un ministriju ieceltiem pārstāvjiem. Pašu ostu vada pārvaldnieks, ko valde var gan iecelt, gan atcelt, saskaņojot ar satiksmes ministru. Tieši kā un ko mainīt pārvaldes modelī skaidra piedāvājuma nav, izskanējis, ka jāveido vienota ostu pārvalde, pastāv arī versijas, ka jāmaina ostu juridiskais statuss.
«Reformas ir nepieciešamas, jo pastāv objektīvi rādītāji, ka ostas zaudē konkurences pozīcijās kaimiņiem,» pauž ZRP pārstāvis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP pārstāvji atsaucas uz šogad Davosā prezentēto pētījumu, kurā teikts, ka ostu infrastruktūras kvalitātes ziņā Latvija ir pēdējā no Baltijas valstīm.
«Ja tagad Rīgas brīvosta norāda, ka tās ieguldījums valsts ekonomikā veido 300 miljonus latu, varam tikai minēt, kādi būtu ieguvumi visai valsts ekonomikai, ja pārvaldība tiktu uzlabota,» pauž arī cits ZRP pārstāvis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Pārmetumi ir par esošo valdes locekļu kompetenci un valsts interešu aizstāvību. V. Dombrovskis uzskata, ka visu nosakot ostas pārvaldnieks. D. Pavļuts savukārt jau izteicis neuzticību līdzšinējam EM pārstāvim valdē Olafam Pulkam (Vienotība). Medijiem izplatītajā vēstulē D. Pavļuts raksta, ka rosinājis visu ostu valdes locekļu pārjaunošanu, izvērtējot viņu kompetences, taču koalīcijā tam neesot bijis atbalsta.
Par labu šiem argumentiem ir mediju gaismā nākušais gadījums, kad Rīgas brīvostas valdes locekļi lēmuši par nomas līgumu ar uzņēmumu, par kura īpašniekiem neko pat nezināja, bet izrādījas, ka daļēji tas pieder ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam.
Arī Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka valdes locekļi ir ostu «vājā vieta». Pēc revīzijas Ventspils brīvostā VK ziņojumā teikts, ka valdība nerealizē pārraudzības funkciju, kas paredzēta likumdošanā. Nav noteikts, kā tas notiek, nav arī kritēriju, kā tiek izraudzīti paši valdes locekļi. Patlaban revīzija notiek arī Rīgas brīvostā, un Valsts kontroliere Inguna Sudraba sarunā ar Dienu pieļauj, ka secinājumi būs tādi paši.
Zīmīgi gan, lai arī paši ZRP pārstāvji aizstāv profesionālu pieeju valdei, V. Silenieka vietā ieceltā I. Antāne ir izvēlēta bez konkursa, ir ZRP biedre, turklāt juridiskās zināšanas līdz šim demonstrējusi farmācijas, nevis, piemēram, ostu vai tranzīta jomā.
Paši ostu pārstāvji uzskata, ka pārvaldes modelis ir labs, jo valdē ir līdzsvars starp valsti un pašvaldību. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis pauž, ka lēmumus, ja tie ir nelikumīgi, var atcelt arī valdība. Tiesa, līdz šim tas vēl ne reizi neesot noticis. Viņš arī atgādina, ka vienota pārvaldība jau pastāv patlaban, jo ir Latvijas Ostu, transporta un loģistikas padome, kurā ir pārstāvēti ministri, ko vada premjers un kas apstiprina Satiksmes ministrijas sagatavoto ostu attīstības plānu. «Es pat nezinu, vai kādā citā nozarē Latvijā ir tik augsta līmeņa koordinācija,» norāda I. Sarmulis.
Atlaistais V. Silenieks savukārt uzskata, ka modelis tomēr nav pareizs. Tiesa, pretēji ZRP pozīcijai ministriju kontrole ir jāizskauž. «Nav pareiza situācija, kad ostas valdes loceklim, kurš par lēmumiem atbild pats, turklāt ar savu mantu, rīcību var diktēt kāds ministrijas ierēdnis, kurš savukārt ne par ko neatbild,» pauž V. Silenieks.
Paraugs - Tallina
Otrais pārmetumu vilnis saistās ar pašu uzņēmējdarbību Latvijas ostās, un te ZRP rosinātās diskusijas pamatā ir vairāku biedrību - Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL), Baltijas asociācijas - transports un loģistika (BATL)un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) - kritiskie ziņojumi par konkurenci.
BATL ziņojumā padomei norāda uz konkrētām problēmām - a/s Ventspils Grain Terminal nav guvusi iespēju investēt Ventspils brīvostā, tāpēc vērsusies administratīvajā tiesā. Savukārt ĀIPL norādījusi, ka Konkurences padome (KP) jau trīs reizes sodījusi Rīgas brīvostu par dominējošās pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu.
KP pārstāve Inita Kabanova Dienai skaidroja, ka divi no lēmumiem konstatē pārkāpumus konkurējošā velkoņu pakalpojumu sniedzēja PKL Flote darbības ierobežošanā, tie ir pārsūdzēti un tiesvedība turpinās. Sūdzības par Ventspils ostu KP savukārt nav saņēmusi, bet Liepājā pēdējie pārkāpumi konstatēti pirms septiņiem gadiem.
Komentējot Ventspils Grain Terminal lietu, Ventspils mērs un ostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atsaucas uz to, ka uzņēmēji neievēro vides prasības, tāpēc arī likti šķēršļi.
Velkoņu lietā savukārt būtība tāda, ka Rīgas brīvostai ir savējie un tie šajā jomā negrib ļaut darboties privātajiem, lai gan, piemēram, to praktizē Liepājas un Ventspils ostas. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atsaucas uz iepriekšējo negatīvo pieredzi sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem, kuras dēļ osta nolēmusi apsaimniekošanas jautājumus risināt pati, to skaitā nodrošināt velkoņu pakalpojumus. Pārmetumi, ka osta tādējādi nodarbojas ar uzņēmējdarbību, neesot vietā, jo velkoņi nošķirti atsevišķā ostas meitasuzņēmumā.
Kopumā kā pozitīvais piemērs saimniekošanai ārvalstu biedrību skatījumā tiek minēta Tallinas osta, kas ir valsts akciju sabiedrība un kas, piemēram, pērn Igaunijas valsts budžetam dividendēs samaksājusi aptuveni 33 miljonus latu. ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone Dienai apstiprina, ka ATPL rosina izskatīt jautājumu, vai ostām nebūtu ar likumu jānosaka strādāt ar peļņu, tā papildinot valsts budžetu.
Latvijā likums nosaka, ka visi ienākumu no ostu darbības ieguldāmi tās attīstībā. V. Silenieks kategoriski iebilst pret šādu salīdzināšanu. «Rīgas brīvosta no valsts budžeta nav saņēmusi ne santīma un ir attīstījusies uz pašu līdzekļiem. Tallinai valsts sniedz atbalstu. Ja Rīgas brīvostai būtu jāiemaksā valsts budžetā šādas summas, ostu varētu vērt ciet,» pauž V. Silenieks.
Patlaban visi strīdi, kas skar izmaiņas ostās, novirzīti uz Satiksmes ministrijas (SM) īpaši izveidoto darba grupu. Atšķirībā no kareivīgajiem zatleriešiem satiksmes ministrs Aivis Ronis par radikālām izmaiņās izteicies piesardzīgi. Darba grupa strādās līdz marta sākumam, kad priekšlikumus nodos vērtēšanai valdībā.