Viduslaikos cilvēki komētas parādīšanos debesīs lielākoties uzskatīja par ļaunu vēsti nesošu zīmi. Rakstnieces Tūves Jānsones radītajā Mumintrollīšu ielejā komētas parādīšanās liek mainīt attieksmi citam pret citu un ikdienas dzīvi.
Savukārt trešdien gaidāmais notikums var palīdzēt izzināt agrīno Saules sistēmu, iegūt vairāk informācijas par pašu komētu uzbūvi un to, vai komētas tiešām nogādājušas uz Zemes dzīvības aizsākumu.
Nejaušais foto
Orbītā ap Sauli rotējošais ledus, putekļu, akmens un sasalušo gāzu maisījuma debesu ķermenis netraucēts gaidīja miljardiem gadu, līdz 1969. gadā to atklāja Kijevas Astronomiskās observatorijas zinātnieks Kļims Čurjumovs, kurš analizēja zinātnieces Svetlanas Gerasimenko Alma-Atas (tagad Almati Kazahstānā) Astrofizikas institūtā uzņemtos citas komētas attēlus. Fotoplates stūrī viņš pamanīja objektu, kas pēc tā pārvietošanās trajektoriju izpētes izrādījās vēl neatklāta komēta, vēsta The Sudney Morning Herald.
Jaunatklātā komēta ieguva oficiālo nosaukumu 67P/Čurjumovs/Gerasimenko, ko nereti saīsina ar 67P/C-G. Tās pašreizējais apriņķojuma periods ap Sauli ir 6,45 gadi. BBC ziņo, ka komētas pārvietošanās ātrums izplatījumā ir 18 kilometru sekundē. Masa - ap triljonu kilogramu vai 10 miljardu tonnu. Tilpums - 25 kubikkilometri. Blīvums - 400 kg uz kubikmetru (tāds pats kā kokam).
Ēģiptes pēdas
Astoņdesmitajos gados Zemei pietuvojās Haleja komēta, kuru pētīt kosmiskos aparātus nosūtīja PSRS, Japāna un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). Iegūtā informācija par komētas uzbūvi un izcelšanos ieintriģēja zinātniekus.
2014. gada 2. martā EKA no Kuru kosmodroma Francijas aizjūras reģionā Gviānā Dienvidamerikā nosūtīja izplatījumā kosmisko aparātu Rosetta. Raķetes palaišanu kā goda viesi vēroja arī abi komētas 67P atklājēji.
Rosetta sastāv no zondes un nolaižamā aparāta Philae. Šo aparātu nosaukumi saistīti ar Ēģipti. Tur savulaik atrastais Rozetas akmens, kurā trīs rakstībās bija iecirsts viens un tas pats teksts, ļāva izprast ēģiptiešu hieroglifu jēgu. Savukārt File ir sala Nīlā. Tajā tika atrasts obelisks ar hieroglifiem, kuros zinātnieki atpazina vārdus Ptolemajs un Kleopatra.
Misijas mērķis ir mēģināt «atšifrēt», kāda bijusi Saules sistēma vēl pirms planētu izveidošanās.
Pēc desmit gadiem un vairāk nekā sešiem miljardiem nolidotu kilometru 31. oktobrī Rosetta tika «novietots» 30 kilometru attālumā no komētas 67P, kuru saglabās līdz pat 12. novembrim, raksta Discovery.com.
Milimetru precizitāte
Nolaišanās aparāta Philae atdalīšanās un mīkstā nosēšanās uz komētas tiek plānota 12. novembrī, kad to aptuveni septiņu stundu garumā kontrolēs no EKA misiju vadības centra Darmštatē Vācijā. Operāciju sarežģī tas, ka piezemēšanās notiek 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Komunikācija starp kontrolētājiem uz Zemes un zondi ilgst 28 minūtes un 20 sekundes vienā virzienā. Tāpēc katra kļūda Rosetta orbītas aprēķinā var nozīmēt to, ka Philae aizdodas garām komētai.
Tad, kad nosēšanās aparāts būs palaists no zondes, to vairs nebūs iespējams stūrēt. «Mums vajag noteiktu daudzumu veiksmes, lai tas piezemētos jaukā vietā,» BBC citē misijas operāciju vadītāju Paolo Ferri.
Philae, nosēžoties uz komētas, to fotografēs, kā arī sāks veikt komētas apkārtējās vides mērījumus. Kad Philae nosēdīsies, skrūves tā balstu pamatnēs ieurbsies komētas virsmā un tiks izšautas harpūnas, ko izmantos kā enkurus.
Ja nosēšanās būs veiksmīga, Philae varēs sākt darbu. Paredzams, ka sākotnēji tas uzņems apkārtnes panorāmfoto un tad sāks aptuveni 60 stundas ilgstošus zinātniskos eksperimentus, analizējot komētas virsmu - tās uzbūvi un temperatūru, kā arī aminoskābju klātbūtni. Philae nosūtīs radioviļņus uz Rosetta, kad tā atradīsies pretējā komētas pusē. Tas ļaus iegūt papildu informāciju par komētas iekšējo struktūru.
Philae misija plānota līdz 2015. gada martam, kad komēta pietuvosies Saulei. Rosetta turpinās pavadīt komētu un analizēt to vēl līdz 2015. gada augustam.