Pagaidām gan detaļas ir miglā tītas. Expo pārstāvji pārmet ministrijai nevēlēšanos tikties, savukārt ministrijā pauž sašutumu par to, ka komandītsabiedrība nespēj iesniegt vajadzīgos dokumentus, lai apliecinātu tēriņus. Izskanējušas runas, ka, piemēram, par to, lai noskaidrotu, cik maksā audiovizuālā aparatūra, bija paredzēts tērēt 181 tūkstoti eiro. Expo pārstāve Dagnija Lejiņa uzreiz gan uzsver, ka informācija par izmantotajām summām ir nepatiesa: «Saskaņā ar pasūtītāja parakstīto pieņemšanas nodošanas aktu saņemtajā summā 32 000 eiro ietilpst komandējuma izdevumi dzīvesvietu atlasei, Itālijas nekustamā īpašuma aģentūras pakalpojumi un pirmie avansa maksājumi par dzīvesvietu īri. Dzīvesvietas plānotas, lai nodrošinātu vismaz 20 darbiniekiem naktsmītnes sasniedzamā attālumā no izstādes teritorijas sešus mēnešus.»
Neko sīkāk par atklāto nestāsta tiesībsargājošās iestādes. Iepazīstoties ar EM veiktās dienesta pārbaudes materiāliem, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors sāka kriminālprocesu. «Prokurors bija vadījies pēc visiem kriminālprocesa likumiem. Viens teikums, kas to visu raksturo, - ir skaidri redzams, ka iztērēts vairāk nekā miljons eiro nodokļu maksātāju naudas un rezultāta nav nekāda,» stāsta Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka. Lietas materiāli nodoti Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldei tālākai procesa virzīšanai. Materiālu policija saņēmusi tikai nesen, un speciālisti vēl nav paspējuši ar tiem iepazīties. To, cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, VP neatklāj. «Šādas lietas nav prognozējamas. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli,» sacīja policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Tiesa gan, konkrētas personas procesā netiek vērtētas. Kriminālprocess sākts par faktu, nevis pret personu.
D. Lejiņa uzsver, ka EM jau vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies par padarītajiem darbiem. Kaut gan tiek draudēts ar tiesvedību, nekādi tālāki soļi pagaidām sperti netiek. «Prasības pieteikuma gatavošana šobrīd ir procesā,» viņa atklāj.
Nemaksās ne centu
EM trauksmi par komandītsabiedrības ieceri tiesāties vēl neceļ. Patlaban ministrija vērtē tās iesniegtās materiālās un nemateriālās vērtības, lai sagatavotu pieņemšanas nodošanas aktu, pēc kā attiecīgi varēs norēķināties. «Viņi prasa naudu, bet tajā pašā laikā nespēj pamatot to, cik adekvātas ir šīs izmaksas,» skaidro ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Arī Dienas rīcībā nonākušais inventarizācijas komisijas materiāls atklāj visai neizprotamu ainu. Piemēram, «augstas kvalitātes kultūras pasākuma koncepta izstrāde, vienošanās par vietu un laiku» valstij izmaksāja 9680 eiro. Komisija norāda, ka Expo 2015 nav iesniegusi pamatojošos dokumentus un nodevumu, aktivitāte neesot pabeigta un summa izmaksāta nepamatoti. Tāpat Latvijas nacionālās dienas satura sagatavošana kopā ar honorāriem izmaksāja teju 29 000 eiro, bet komisija savā vērtējumā pauž šaubas par izmaksu atbilstību godīgai komercpraksei. Tie ir tikai daži piemēri no apjomīgā materiāla, kuros uzskaitītas pozīcijas, kam Expo 2015 vēl nespēj sniegt atbildi.
«Ekonomikas ministrija nevienu centu šobrīd nemaksās, jo mums nav nekādas pārliecības un pamatojuma no Expo puses, ka darbi tiešām ir izdarīti un ka tie tiešām maksā tā, kā tas ir norādīts,» saka D. Reizniece-Ozola. Komentējot iespējamo tiesāšanos, ministre atbild īsi: «Lai tiesājas. Par tukšu gaisu mēs nemaksāsim.» Ministrija patlaban ir pieprasījusi atmaksāt SEB bankai apmēram 27 000 eiro lielo garantiju, kas Expo 2015 bija jāiemaksā līguma slēgšanas brīdī. Uz jautājumu, kāpēc pamatīgi uzpūstās tāmes tikai tagad ir pamanītas, ministre atbild, neslēpjot ironiju: «Iepriekšējais ministrs gadu nostrādāja amatā un nebija pat pamanījis, ka viņa atbildībā ir Expo projekts. Drīzāk jālūkojas valsts sekretāru virzienā.» Paralēli Ģenerālprokuratūras nodotajam kriminālprocesam policijā patlaban turpinās disciplinārlietu izskatīšana attiecībā uz pieciem Ekonomikas ministrijas darbiniekiem. Neoficiāli izskanējis, ka tieši disciplinārlietu ietvaros parādījušies vēl jauni apstākļi, tāpēc ministrija pagarinājusi termiņu līdz jūnijam. Izskan versijas, ka saņemtais avanss, iespējams, nav izmantots reālu konkrēto darbu veikšanai, bet gan privātām vajadzībām, turklāt prasīts vēl papildu finansējums.