Cirka veterāne Anna Armande saka: «Kad man mēģina iestāstīt, ka cirka dzīvnieki ir nelaimīgi un visu mūžu tiek mocīti, es atbildu - vai kādam četrkājainim ar ļaunu, ar belzieniem un badināšanu var ko iemācīt? Dresētāja darba galvenie instrumenti ir pacietība, mīlestība un konsekvence.»
21. aprīlī pasaulē atzīmēs Cirka dienu. Uz tikšanos ar skatītājiem Rīgas cirkā ieradīsies arī Anna ar saviem māksliniekiem kaķiem Redu un Kuzju.
Boss Kuzja un pārējie
Cirka mākslinieces dzīvoklī Mežciemā ikvienu nācēju pirmais sagaida melnbalts četrkantīgs runcis Kuzja. Anna smejas - kaķis pie viņas piestrādājot par šveicaru, vienmēr visus sagaidot un pavadot. Pēc bērnu žūrijas izvēles nesenajā izstādē Ķīpsalā Kuzja atzīts par lielāko, mīlīgāko un skaistāko kaķi Latvijā. Viņš sver 10,5 kg, un tikpat daudz runcī ir miera un labestības. Viņš ģimenē ir boss.
Virtuvē uz palodzes saldi snauž Reds. Ja viņš būtu dzimis Latvijā, droši vien tiktu nosaukts par Rižiku vai Rūdi, bet kaķis nāca pasaulē Dienvidāfrikā, kur Anna pēc kontrakta strādāja veselu gadu. Vēl dzīvoklī mīt Umka - balts runcis ar biezu kažoku. Umka nācis no patversmes Dzīvnieku draugs. 2001. gada pavasarī Anna turp bija aizbraukusi kārtot vakcināciju saviem kaķiem un ieraudzīja mazu baltu kamoliņu: «Viņš iekrampējās man drēbēs un vaļā atlaidās tikai mājās. Umka ir kurls no dzimšanas, tomēr ilgus gadus strādāja manēžā. Viņš komandas saprata tikai pēc roku kustībām un trikus izpildīja perfekti. Ja kas, Umka neņaud, bet kliedz kā pāvs.»
Par ceturto mājas kaķi Lunu neko nevaru pateikt. Mūsu ciemošanās laikā melnā kaķene gulēja uz dīvāna citā istabā. Arī viņa pirms daudziem gadiem paņemta no patversmes. Pārējie kaķi, kas savulaik dzīvoja Annas mājīgajā treilerī cirka pagalmā, pēc mākslinieces aiziešanas pensijā tika atdoti labās rokās.
Kaķi nepadodas dresūrai?
Katram cirka māksliniekam savs ceļš ejams. Anna jaunībā aizrāvās ar akrobātiku. Astoņpadsmitajā dzimšanas dienā viņa atnāca uz cirku, kur dibinājās latviešu cirka mākslinieku trupa, un kļuva par gaisa vingrotāju. Pēc gada Anna nokrita, un no lidojumiem gaisā nācās atteikties. Kāds ieteica pamēģināt dresēt kaķus. Anna bijusi pārsteigta - kaķi dzīvo savu dzīvi un dresūrai nepadodas! Taču meitene nolēma pamēģināt. Tas notika pirms četrdesmit gadiem. Māksliniece neuzskata sevi par dresētāju: «Esmu skolotāja. Kaķi paši piedāvā man dažādus trikus, kas viņiem rodas paši no sevis, tie tikai jānostiprina.» Pirmais kaķis Rudulis bija vistalantīgākais, jo «viņā ieliku ļoti daudz pacietības un pūļu. Arī pati mācījos.» Anna nav aizmirsusi senu notikumu: «Reiz Permā mēģinājuma laikā kāds no kaķiem atteicās lēkt caur apli. Manēža parasti ir ļoti noslogota, aiz kulisēm jau stāvēja zirgi, bet es saprotu, ka, neizpildot prasīto, mans kaķis atļausies to arī izrādes laikā. Četrdesmit minūtes ar viņu strādāju, kamēr runcis pakļāvās.»
Dziednieki no kosmosa
Zinātnieki atklājuši un Anna apstiprina: «Ja kaķēnu paņem ap trīsdesmito dienu pēc dzimšanas, viņš sevi sāk pieskaitīt cilvēku ciltij. Stabili strādāt kaķi sāk no pusotra gada vecuma.» Māksliniece pārliecināta, ka visiem kaķiem piemīt tāda pati jūtu un emociju gamma kā cilvēkam - minči pazīst naidu, mīlestību, greizsirdību, spējīgi atriebties, žēlot, ienīst. Taču viņiem piemīt arī tas, kā nav cilvēkiem, - sestais prāts. Anna stāsta kādu personīgi piedzīvotu gadījumu: «Man bija kaķis Iļjuša, viņš ēda negausīgi un jau gada vecumā bija apaļš kā bumba. Kādā Krievijas pilsētā cirka administratore iemīlējās kaķī, un es atdevu viņai rīmu, jo Iļjuša bija slinks, negribēja strādāt manēžā. Pēc pāris dienām administratore atnāca noraudājusies - Iļjuša pazudis. Sabēdājāmies, bet - nemeklēsi taču kaķi miljonu pilsētā! Ko domājat? Pēc kāda laika Iļjuša sagaida mani aizkulisēs! Atradis ceļu, novājējis, atgriezies, jo viņam pietrūka kompānijas. Pēc tam runcis ilgus gadus labi strādāja manēžā, laikam pārciestais stress atraisīja viņā snaudošo talantu.»
Kaķi uzņem enerģiju no kosmosa un spēj to atdot cilvēkiem, viņus dziedējot. Īpaši labi dakteri ir melnie kaķi. Tautā runā, ka rudie kaķi nes bagātību un labklājību, bet, ja mājās murrā trīskrāsains kaķis, jums necerēti veiksies, jo ģimenē valdīs miers un labklājība. Starp citu, trīskrāsainas parasti ir kaķenes, bet, ja gadās treju krāsu runcis, viņš nebūs jākastrē, jo no šamējiem bērni nedzimstot.
Anna ar savu trupu apceļojusi pusi pasaules, uzstājusies Dānijā, Zviedrijā, Polijā, Šveicē, Dienvidāfrikā, trīs reizes strādājusi Vācijā. Viņas numurs bija unikāls, jo neviens manēžā nav strādājis uzreiz ar piecpadsmit kaķiem! Māksliniece stāsta, ka ne par vienu kaķi nevarot iepriekš pateikt, vai viņš būs zvaigzne. Viss atkarīgs no audzināšanas. Lielākā daļa trupas kaķu sameklēti pa bēniņiem, pažobelēm. Anna viņus izbarojusi, pēc katras ēdienreizes masējusi puncīšus, kā to dara kaķu mātes, nesusi azotē uz cirku, jo bija taču jābaro ik pa stundai divām: «Katram no kaķiem tika manas dvēseles daļa. Es zinu - minči man no mākoņa maliņas sūta pateicību un svētību. Sapņos, fanfarām skanot, aizgājušie mīluļi atkal izpilda trikus, un man sirdi silda viņu lielā mīlestība.»