_ Ansambļa pastāvīgajam kodolam, kuru kopā ar viņu veido _viola da gamba_ spēlētājs Ainārs Paukšēns un ērģelnieks Jānis Pelše (šoreiz viņš spēlēs ērģeļpozitīvu), piebiedrosies jaunā dziedātāja Gunta Smirnova, baroka vijolniece somiete Aira Marija Lehtipū un teorbas virtuozs sicīlietis Daniēle Kaminitī. Mūzikai koncertuzvedumā piebalsos ēnu teātris _Anša Rūtentāla Kustību teātra_ aktieru izpildījumā. «Es meklēju sintēzi mākslās, jo mūsdienās katra māksla pati par sevi vairs nav tik interesanta, kā tad, kad tās ir kopā,» - tāpēc A.Juška jau pērn senās mūzikas festivālā apvienoja multimedijus, ēnu teātri un seno mūziku.
Par dziedošajām jumpravām cisterciešu sieviešu klostera jaunavas tautā sauktas tāpēc, ka tā darba kārtību veido dziedamās lūgšanas - vesperes. «Interesanti, ka jumpravas nodarbojās ne tikai ar garīguma kopšanu, bet arī ar visai profānām lietām, aizdodot naudu uz procentiem, pievēršoties ārstniecībai, izglītošanai un sociālajai palīdzībai. Tas bija sieviešu klosteris, taču dievkalpojumus un grēksūdzes vadīja mācītāji - vīrieši. Kāds muižkungs kārtoja grāmatvedības lietas. Nav brīnums, ka vienai no mūķenēm pat bijis bērns,» - nakts koncertam iztēli rosinošajās Rīgas Sv.Pētera baznīcas velvēs izraudzītas Tarkvīno Merulas un citu komponistu dziesmas par mīlestību. Tādas, kuru teksti ir daudznozīmīgi: kas zina, ciktāl tā ir subjektīvā fiziskās pasaules mīlestība un kurā brīdī tā vēršas uz Dievu un garīgo pasauli? Mīlestības vārdā - viola d' amore nosaukts arī XVII gadsimtā izplatītais septiņstīgu instruments, ko rotā kokā izgrebta mīlas eņģeļa Amora galviņa, bet saviļņojošo tembru piešķir septiņas t.s. rezonējošās papildstīgas. «Es šajā instrumentā iemīlējos no pirmā acu skatiena, spēlēdama Eiropas baroka orķestrī, kuram kāds meistars demonstrēja savus darinājumus,» atzīstas vijolniece, kura nu jau izskolojusies Eiropas ievērojamākajos senās mūzikas centros - Amsterdamas konservatorijā un Schola Cantorum Bāzelē.