Atbildīgie dienesti prognozē, ka vienreizēju pabalstu pārtikas iegādei 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā saņems apmēram 23 000 personu 1,035 miljonu eiro apmērā. Šā gada nogalē pabalstu varētu izmaksāt 13 300 personām 598 500 eiro apmērā, bet 2015. gada sākumā 9700 personām 436 500 eiro apmērā, liecina Sociālo jautājumu komitejas sēdei sagatavotie materiāli. Paskaidrojuma rakstā arī minēts, ka «vēl aizvien Rīgā ir daudz iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zemi un kuriem ir dažādas sociālas problēmas un nepieciešama palīdzība pamatvajadzību nodrošināšanai, ir sagatavots Rīgas domes saistošo noteikumu projekts, lai, iestājoties apkures sezonai, materiāli atbalstītu galvaspilsētas sociāli mazāk aizsargātos iedzīvotājus». Tādējādi var secināt, ka šādi pabalsti tiek izsniegti tikai apkures sezonas laikā. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC) saka, ka šo vienreizējo pabalstu dēvējot arī par Ziemassvētku pabalstu, jo sāk izmaksāt apmēram decembrī, bet turpina arī pēc Jaunā gada.
Atbilstoši noteikumiem šie pabalsti pienākas bērniem ar invaliditāti vai ar celiakiju slimiem bērniem, kuram nav noteikta invaliditāte un kas saņem valsts atbalstu. Tāpat uz šo pabalstu var pretendēt valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kuri dzīvo vieni vai arī ģimenē, kurā nav neviena cilvēka darbspējīgā vecumā, ja šīs personas vai ģimenes pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi nepārsniedz 257 eiro uz cilvēku mēnesī, kā arī tad, ja šo cilvēku ģimenes atzītas par trūcīgām.
«Dome dod to, ko var,» par vienreizējā pabalsta lielumu saka O. Veidiņa. Pēc viņas teiktā, bērniem - celiakijas slimniekiem būtu vajadzīga lielāka palīdzība no valsts. Jautāta, kādā veidā dome var kontrolēt, vai pabalstu izmanto tiešām pārtikas, nevis, piemēram, cigarešu vai alkoholisku dzērienu iegādei, O. Veidiņa atzina, ka tas netiek darīts, bet «pēc šī pabalsta nāk ļoti maz cilvēku, kuriem ir atkarības». Viens no variantiem, kā garantēt pabalsta izmantošanu pārtikai, būtu tā izsniegšana konkrētās precēs, taču, lai to ieviestu, būtu jāvienojas vai nu ar kādu lielo veikalu tīklu, vai arī Rīgas Centrāltirgu.
Tādā gadījumā tiktu izmantots e-talons vai rīdzinieka karte, kurā ieskaitītu attiecīgo summu. Tiesa, tīri tehniski pagaidām grūti iztēloties, kā šāda sistēma varētu darboties Centrāltirgū, kurā par precēm lielākoties norēķinās skaidrā naudā. O. Veidiņa min arī vēl vienu šķērsli, kas jāpārvar - personas datu aizsardzību, kas jānodrošina, izsniedzot pabalstu. Par šī pabalsta izmaksai plānotās naudas piešķiršanu vēl jālemj domei.