Patlaban minimālā alga valstī ir 360 eiro. Kāpums par 15 eiro ir tas slieksnis, ko nākamgad pārsniegt nevajadzētu. Tie ir Ekonomikas ministrijas aprēķini. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) gan ir striktāks un uzskata, ka minimums iepriekš jau tā ticis palielināts pārāk strauji un vismaz 2016. gadā to nevajadzētu aiztikt vispār. Ministrs vakar LNT raidījumā 900 sekundes minēja vairākus piemērus, ko veicinājusi minimālās algas celšana šogad. Daudzi uzņēmumi esot samazinājuši darbalaikus, lai nebūtu jāmaksā tik liela minimālā alga. Viņš pieminēja arī sociālās aprūpes centra darbiniekus, kas labprātāk izvēlas strādāt par aprūpētājiem, jo tas pieļauj strādāt maiņu darbu un tādējādi nopelnīt vairāk. U. Augulim lielā mērā varētu būt taisnība, jo arī valdības sociālie partneri, kaut gan uzstāj uz minimuma palielināšanu, norāda uz riskiem. Piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns sarunā ar Dienu norādīja, ka nekādā gadījumā jautājumu par minimālo algu nevajadzētu skatīt atrauti no jautājuma par neapliekamo minimumu un IIN samazināšanu.
Lai neaizbrauktu
Rodas jautājums, kāpēc vispār runāt par minimālās algas celšanu, ja pagaidām visai nesekmīgi vedas cīņa pret ēnu ekonomiku. Lielākoties tas ir saistīts ar darbaspēka migrāciju. Latvijai ir atvērta ekonomika, un, lai no valsts neaizbrauktu cilvēki, valdība cenšas panākt, lai vismaz mūsu vidējais atalgojums būtu līdzvērtīgs minimālajai algai Īrijā vai Lielbritānijā. Tas, vai potenciālie aizbraucēji ņems vērā šos formālos skaitļus, ir cits jautājums un savā ziņā atkarīgs no tā, vai darba devēji jutīs gana spēcīgu kapacitāti reāli palielināt minimumu.
Tieši 15 eiro ir palielinājums, kas ekonomikai kaitējumu nenodarītu, jo šāds minimālās algas pieaugums nepārsniegtu produktivitāti, uzskata ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). «Ar algas palielināšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Ir jāsaprot, ka tas ir papildu slogs uzņēmējiem, īpaši mazajiem uzņēmumiem reģionos. Ir skaidrs, ka viņiem būs grūtības palielināt minimālo atalgojumu. Galvenais nenonākt situācijā, kad uzņēmējs sāk žonglēt ar nostrādāto stundu skaitu vai arī aiziet ēnu ekonomikā,» Dienai norāda ministre un piebilst, ka strauja minimālās algas palielināšana varētu kavēt uzņēmumu konkurētspēju.
Uz jautājumu, vai viņai neliekas, ka jau šogad uzņēmēji sāka tādā veidā žonglēt, lai izvairītos no minimālās algas palielināšanas, viņa atbild īsi: «Gājienus atpakaļ neņemam. Situācija ir tāda, kāda tā ir. Runājot par nākamo gadu, tad pilnīgi greizas liekas izskanējušās idejas paaugstināt minimālo algu par 40 eiro vai vēl lielākām summām.» Viņa norāda, ka svarīgāk būtu saprast, ko tālāk darīt ar neapliekamo minimumu. Palielinot to, ir lielāka garantija, ka iedzīvotāji to patiešām jutīs.
Tirgum vēl jāakceptē
Arī DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš Dienai uzsver, ka šis temats ir «ļoti smalka padarīšana». Minimālās algas līmeņa noteikšanu ar likumu var vērtēt dažādi. «Ir skaidrs, ka, pieņemot likumu par to, ka pasaulei jābūt labākai, tā tāda tāpēc nekļūs. Būtu pārāk optimistiski cerēt, ka, nosakot jebkādu minimālās algas slieksni, darba tirgus to akceptēs. Tomēr nav tā, ka šādai normai nav nekādas pozitīvas ietekmes. Skaidrs, ka dažkārt Latvijā to apiet ar šķietami samazinātiem darbalaikiem, taču minimālā alga vismaz ir signāls darba devējiem par to, zem kāda sliekšņa atalgojumu nebūtu pieklājīgi nolaist. Nav šaubu, ka daudziem darbiniekiem gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā minimālās algas paaugstināšana tiešām palielina ienākumus,» skaidro P. Strautiņš. Viņš norāda, ka strauja minimālās algas palielināšana var novest pie strauja bezdarba līmeņa pieauguma: «Iespējams, daļai jauniešu tas var apgrūtināt darba dzīves sākšanu. Tas samazina iespējas iegūt praksi, kas ļautu viņiem sasniegt darba ražīgumu, kas pamatotu vismaz minimālajai algai atbilstošu ienākumu līmeni.»
Uzskata, ka optimālākais minimālās algas līmenis ir 40-45% no vidējās algas. Tādā gadījumā efekti esot nelieli, un būtībā Latvija tieši šajā optimālajā līmenī patlaban atrodas. P. Strautiņš norāda, ka vidējā alga šogad būs ap 810 eiro, nākamgad tā varētu augt līdzīgā tempā, proti, par pieciem sešiem procentiem. Tādā pašā veidā varētu palielināt arī minimālo algo. Izskanējušo ideju to palielināt līdz 400 eiro ekonomists vērtē kā pārmērīgu.
P. Strautiņš piedāvā ideju dažādos reģionos noteikt atšķirīgu minimālo algu. Tā arī varētu atšķirties dažādām profesijām. «Zviedrijā, kas ir ļoti humāna un politiski korekta zeme, savulaik ieviesa vadlīnijas par standarta stundas likmēm, nevis minimālo algu. Tās tika noteiktas trīspusējo sarunu procesā pa profesijām un reģioniem. Latvija ir maza valsts ar krasām attīstības līmeņa atšķirībām, arī dzīvošanas izmaksu atšķirībām dažādās tās daļās. Ir ciemi, kur dzīvokļu cenas ir simtos eiro par gabalu, nevis kvadrātmetru, un ir Rīga,» stāsta ekonomists un piebilst, ka galvenais strukturālā bezdarba iemesls ir iedzīvotāju izvietojums valsts teritorijā. «Jo ātrāk beigsies cilvēku upurēšana uz teritorijas vienmērīgas attīstības altāra, jo straujāk samazināsies ļoti mazu atalgojumu saņemošu cilvēku skaits,» viņš uzsver.