Ministra prognozes par to, ka lielvalsts beigs savu pastāvēšanu kā Vācijas reihs pēc abiem pasaules kariem, saņēma tūlītēju Krievijas Ārlietu ministrijas un Valsts domes Ārlietu komitejas pārstāvju sašutumu. Komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs par šiem izteikumiem piedraudēja pat ar papildu sankcijām, sakot, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par E. Rinkēviča vārdiem, ja reiz viņš to pārstāv. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova iztika bez draudiem, ironiski ministru nosaucot par diplomātu, «kuram viss ir labāk zināms». E. Rinkēvičs esot pārņēmis antikrieviskās stafetes kociņu no Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa, kurš iepriekš publiski vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis nosauca par «Putinam noderīgiem idiotiem».
Pārdomāti vārdi
Mūsu ārlietu ministrs jau kļūst pazīstams ar to, ka sociālos tīklus izmanto skaļu paziņojumu paušanai. Nerimst runas, ka, iespējams, šādi pārdroši vārdi nākuši, malkojot šampanieti. Tomēr jebkurā gadījumā tas bija ministra personīgais viedoklis, ko viņš nebija saskaņojis ar saviem partijas biedriem. E. Rinkēvičs Dienai norāda, ka tā bijusi apzināta replika, lai vērstu uzmanību uz procesiem, kas patlaban notiek Krievijā, bet A. Puškova piesauktās sankcijas viņš dēvē par Krievijas retorikas elementu, kas neesot nekāds pārsteigums. «Pirmkārt, Krievijai būtu jāskatās pašai uz sevi un uz pašu politiķu izteikumiem Krievijā,» viņš saka.
Politologs Kārlis Daukšts uzsver, ka līdzīgi izteikumi sociālajos tīklos parādās teju ik stundu - turklāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina politika līdzīgos vārdos tiek raksturota ne tikai Eiropā, bet arī pašā Krievijā. «Neko jaunu vai oriģinālu ministrs pateicis nav. Jautājums ir par to, kāpēc viņš šādi izteicies, atrodoties tik augstā amatā. Pieļauju, ka E. Rinkēvičs savu personīgo viedokli uztver kā atrautu no Latvijas ārpolitikas, man tas ir nesaprotams gājiens. Ņemot vērā, ka mēs esam prezidējošā valsts un atrodamies uzmanības centrā, zinot, ka jebkurš izteikums var tikt izmantots, lai situāciju saasinātu vēl vairāk, es tiešām nesaprotu,» atzīst eksperts.
K. Daukšts gan aicina arī neuztvert nopietni A. Puškova draudus. Krievijas domes Ārlietu komitejas vadītājs ir arī televīzijas raidījumu vadītājs, turklāt, pēc politologa teiktā, - ļoti vērsts uz propagandu. «Arī paziņojums par sankcijām pret Latviju bija tikai sauklis, viņam nemaz nebija tiesību ko tādu teikt. Pieļauju, ka Krievija tā to neatstās un Puškovs dabūs trūkties, jo būtībā viņš ir iejaucies prezidenta atbildības sfērā.» Tajā pašā laikā K. Daukšts ir skarbs pret E. Rinkēviču, sakot, ka šādi izteikumi nav valstsvīra cienīgi, tā «drīkstētu izteikties kāds politologs, nevis ministrs».
Vakar E. Rinkēvičam nācās pamatīgi trūkties arī koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē. Premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) viņu bāra: «Tviterī katram ir personīgais konts, bet mēs nevaram atļauties visu, kas ienāk prātā, rakstīt savā personīgajā kontā. Ir jāizvērtē, ko rakstām.»
Tajā pašā laikā politologs Ivars Ījabs pārliecināts, ka ministrs pārdomājis katru ierakstīto vārdu. Viņaprāt, gan «Rinkēviča tvīti nav baigais notikums» un tas, ka koalīcijas padomes sēdē šim tematam pievērsta tik liela uzmanība, liecina tikai par to, kāda ir šī koalīcija. «Ārlietu ministrs ir politiķis, un politiķiem ir jāpauž viedoklis. Protams, par katru no šīm darbībām viņam nākas maksāt savu politisko cenu. Pieļauju, ka NA nākamajā valdības rokādes reizē E. Rinkēviču mēģinās izmest no valdības vai arī, gadījumā, ja Krievija tiešām pastiprinās sankcijas izteikumu dēļ, viņš būs tas, kas maksās to cenu.»
Nolūka jautājums
Arī ārlietu eksperts, profesors Ojārs Skudra pret to, ko amatpersonas drīkst rakstīt sociālajos tīklos, ir visai pielaidīgs. Viņš saka, ka sociālajiem medijiem nav oficiāla saziņas kanāla statusa. Ministra ierakstus viņš vairāk uztver kā atklāsmes personīgajā dienasgrāmatā, jo nav skaidrs nedz šī vēstījuma adresāts, nedz tā nolūks. «Sociālie tīkli neietilpst to komunikācijas formu uzskaitījumā, kurus praksē lieto starpvalstu attiecībās. Valstu amatpersonas oficiāli nesazinās, izmantojot šos rīkus. Līdz ar to nākas secināt, ka adresāts bija žurnālisti un visi pārējie interesanti. Spriežot pēc reakcijas no Krievijas puses, viņš veiksmīgi ir sasniedzis savu mērķi, ko vēl vairāk var vēlēties?» retoriski jautā O. Skudra un piebilst, ka politiķi nekad neraksta kaut ko vienkārši tāpat. Viņa viedoklis sakrīt ar K. Daukšta teikto, kurš norādīja, ka ministrs neko jaunu nepateica. Rietumu politiķi pēdējos gados vienā balsī ir vilkuši paralēles starp Putina Krieviju un Padomju Savienību. «Tās līdzības ir vienkārši nepārprotamas, un ministrs to lieku reizi atgādināja. Tā ir vispār zināma patiesība,» uzsver O. Skudra.