Prāvs apjoms
«Ne tikai savā starpā runājot, bet arī dokumentu melnrakstos dažreiz tā arī stāvēja rakstīts - «ministra rezerve». Tā bija vieglāk saprast, ka runa ir par to lauksaimnieku subsīdiju daļu, no kuras pasmelties ar lauksaimniecību ne tik ļoti saistītiem projektiem,» stāsta kāda bijusī ZM darbiniece.
No subsīdiju kopējā apjoma, kas katru gadu atšķiras atkarībā no valsts budžeta veselības stāvokļa, tehniskais atbalsts neveido lielu daļu. Pērn, piemēram, no nepilniem 30 subsīdijām atvēlētiem miljoniem tie bija 2,6% jeb 800 tūkstoši latu. Tomēr pa pieciem kopš iestāšanās Eiropas Savienībā pavadītajiem gadiem «tehniskā atbalsta» līdzekļi sasummējušies 2,5 miljonu latu apmērā.
Zemnieki nezina
Knaps skaits ar zemnieku saimniecībām, toties rindām organizāciju, kam finansējums paredzēts jau citās subsīdiju sadaļās, biedrības, kas atkārtojas, un firmas, kuru vārdi vēlāk atrodami saistībā ar eksministru Mārtiņu Rozi vai viņa pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), - tādi ir galvenie secinājumi, izejot cauri treknajiem 2007. un 2008.gada sarakstiem ar tehniskā atbalsta naudas saņēmējiem.
Pats eksministrs sarunā ar Dienu to dēvē kā «atsevišķu programmu, kas paredzēta iepriekš neparedzētiem gadījumiem, dabas stihiju seku novēršanai, ugunsgrēkiem un tā tālāk», šie paši kritēriji - nepārvaramas varas radītie zaudējumi un ārkārtas situācijas - ir minēti starp naudas sadales principu prioritātēm arī dokumentos, proti, šo līdzekļu piešķiršanas nolikumā. Tomēr, par spīti tam, cietuši ganāmpulki un vētru nopostītas vai nodegušas fermas ir jūtama minoritāte naudas saņēmēju listē. 2007.gadā šiem ārkārtas gadījumiem aizgājis ap 10% no kopējiem līdzekļiem, bet pērn - ap 6%. Dedzis valstī turpretī nav maz. Aizpērn Latvijā reģistrēti 56, bet pērn - 89 lauksaimniecības objektu ugunsgrēki.
Tikmēr daudzi par šādu iespēju pieteikties nav zinājuši, apliecina arī Dienas sazvanītais Cēsu puses zemnieks Jānis Gailītis, kuram gada sākumā ugunsgrēks paņēma kūti ar visiem tās iemītniekiem. Vaicāta, kā zemnieki par šo iespēju uzzina, komisijas locekle un ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone saka: «Tieši tāpat kā par citām subsīdijām, tas viss ir arī mūsu mājaslapā.»
Daži «uzzina»
Toties starp nedaudzo, negadījumos cietušo saimniecību nosaukumiem redzami iepriekš ar ZM jau saistīti vārdi.
Lielākā summa - 24 tūkstoši latu - aizgājusi Saulstariem-1, nodegušajai viesu mājai un pirtij. Kā pretendente uzrādīta Māra Paeglīte, kura ir Daiņa Paeglīša sieva. Bet Vidzemes puses briežaudzētājs D.Paeglītis savukārt ir bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurš minēts arī starp kaismīgiem bijušā ministra M.Rozes atbalstītājiem. Pat pērnā gada nogalē, kad lauksaimnieki jau skaļāk sāka formulēt protestus pret to, kur ZM novedusi pienkopību, D.Paeglītis Valsts prezidentam bija M.Rozi uzteicis kā vienu no profesionālākajiem valdības ministriem.
Šlokenbekas pils ballē kopīgi svinēja arī Dārzs un Drava galvenais redaktors, vienlaikus Latvijas selekcionāru leģenda Aldonis Vēriņš un eksministrs M.Roze. Prasot, kā uzzināja par iespēju tikt pie papildu finansējuma žurnāla 50.gadadienas ballei no lauksaimniecībai paredzētā tehniskā atbalsta, A.Vēriņš saka: «Iepriekš tikāmies, es ieminējos, un viņš ieteica nopamatot savu vajadzību.» Atbalsts divu tūkstošu apmērā gan veidojis «ļoti mazu tiesu» no balles izdevumiem, uzsver selekcionārs, kurš par M.Rozi saka - «biologs, manas brandžas cilvēks». Šlokenbekā M.Roze apbalvojis Vēriņu par centīgu darbu, klātesot 200 viesiem, galvenokārt žurnāla autoriem un reklāmdevējiem. «Tā nebija balle lasītājiem, bet veidotājiem,» skaidro redaktors. Vaicāta, vai žurnāla jubilejas balles rīkošana saucama par ārkārtas gadījumu, ZM pārstāve L.Jansone atbild, ka «šis drīzāk saucams par informatīvu pasākumu».
Sejas atkārtojas
Nepilnus 25 tūkstošus latu no tehniskā atbalsta naudas saņēmusi arī sabiedrisko attiecību aģentūra Tēls PR. Tie aizgājuši kā papildu līdzekļi ikgadējās konferences Latvijas lauki Eiropā rīkošanai. Divi izbijuši ZM darbinieki uz Tēlu PR norādīja kā «pusoficiālajiem ministrijas pīāristiem». Tēls PR iepriekš veidojis ZZS priekšvēlēšanu kampaņu, un uzņēmuma līdzīpašnieks Ainars Vladimirovs ir tagadējais Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos. A.Vladimirova un Tēla PR vārdi saistāmi arī ar pērnajām Varakļānu Meža dienu svinībām, kam no valsts budžeta caur Meža attīstības fondu bija ieplānoti 123 tūkstoši latu. Kopējā summa, par kuru Tēlam PR tika uzticēta pasākumu rīkošana, bija Ls 200 000. Toreiz M.Roze teica, ka nesaskata interešu konfliktu apstāklī, ka naudas, turklāt ne mazas, saņēmējs kūrējis arī partijas kampaņu.
Savukārt šī gada vēlēšanās daļa no ZZS kampaņas gūlās uz Baddog pleciem, tā līdz šim galvenokārt pazīstama kā pastkaršu reklāmas kompānija. Baddog kūrētājs ir mārketinga jomas pārstāvis Aldis Bokmelders, kura SIA Mobile Marketing 2007.gadā no zemnieku tehniskā atbalsta saņēma 18 tūkstošus latu tehnoloģiju nodrošināšanai ministrijas jau iepriekš iesāktajai iniciatīvai - zemnieku informēšanai ar īsziņām. Vienu no šīm īsziņām arī Delna fiksējusi kā gadījumu, kad institūcijas rīcībā esošie materiālie un cilvēkresursi izmantoti priekšvēlēšanu kampaņā. Tā bija SMS, kurā «ZM un ministrs Mārtiņš Roze» dienu pirms vēlēšanām pateicas «par kopīgu darbu un panākumiem šajos četros gados».
Cits ministrs, cita sadale
Par to, kā tehnisko atbalstu sadalīt, lēmuši ministrijas darbinieki, pēdējos piecos gados septiņu astoņu cilvēku sastāvā, priekšgalā M.Roze. «Pirmajos gados vēl aicināja kādu no nevalstiskajām organizācijām. Pēc tam pie lemšanas palika tikai ministrijas cilvēki,» atceroties pirmsākumus, saka LOSP vadītājs Armands Krauze. «Ideja par šādiem līdzekļiem ir uzteicama, jo visu nevar paredzēt, teiksim, oktobrī strādājot pie budžeta, dažas ārkārtas lietas nāk klāt arī gada sākumā, gada vidū. Tikai procesam vajadzēja būt caurskatāmākam,» viņš saka. Uz ZM iebildumiem, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka šo lēmumu pieņemšanai jābūt komisijas ziņā, A.Krauze ierosina nevalstisko organizāciju cilvēkus uzaicināt padomdevēju statusā.
Šogad gan Tehniskā atbalsta komisijas darbā notikušas pārmaiņas, un Zemnieku saeimas direktore Rita Sīle tās saista gan ar izmaiņām finansējuma pieejamībā, gan ar ministra maiņu. «Nomainījās ministri, nomainījās tehniskā atbalsta sadales uzstādījumi. Agrāk atbalstītas visdažādākās lietas, daļa ar skaidru pievienoto vērtību lauksaimniekiem, daļa ar mazāk skaidru. Daļai, šķiet, spīdēja cauri draudzīgums ar ministru uz savstarpējās vienošanās pamatiem,» viņa saka.
Arī komisijas sekretārs Ritvars Zapereckis piekrīt, ka «šis ministrs skatās savādāk», atzīstot, ka šogad no ieplānotajiem 380 tūkstošiem latu izdalīta nepilna trešdaļa un vērtēšana tapusi stipri stingrāka.