Gaida alternatīvu
Nesen vairāku mediju virsrakstos nonāca premjera Valda Dombrovska (Vienotība) aicinājums ministriem savas iniciatīvas saskaņot ar nozari. Sarunā ar Dienu V. Dombrovskis atzīst: «Ideālā gadījumā ir vērts nozari pārliecināt, ka pārmaiņas ir nepieciešamas.» Viņš gan nenoliedz, ka nereti lēmumu pieņēmējiem jāsastopas ar dažādu nozaru lobiju, kas iestājas pret pārmaiņām, ja viņiem ir ērtāka esošā situācija. «Neizbēgami dažāda veida domstarpības tur ir, bet arī šajos gadījumos ar nozari ir jārunā, un daudzkārt arī šādos gadījumos var atrast risinājumu,» teic V. Dombrovskis.
Viens no ministriem, kam sanācis kašķēties ar paša pārstāvēto nozari, ir izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis. Kas ir R. Ķīļa robeža - kad kompromisa meklēšana ir jāpārtrauc un jāpieņem lēmums? Tas ir atkarīgs no tā, cik reižu atkārtojot sarunas vēl var panākt kādu progresu, stāsta ministrs. Vaicāts, ko viņš sagaida no nozares pārstāvjiem, lai viņu varētu pārliecināt no kādas ieceres atteikties, R. Ķīlis atbild lakoniski: «Alternatīvu.»
Par ministra un daudzu rektoru strīdus ābolu kļuvušos augstskolu akreditācijas noteikumus valdība pieņēma tikai, skatot tos atkārtoti. V. Dombrovska ieskatā tieši šis ir labs piemērs, kad papildu saskaņošana ar nozari attaisnojas un palīdz gan novērst vairākas tehniskas nepilnības, gan strukturēt diskusiju. «Pirms dažām nedēļām, kad šis jautājums bija valdībā, debates bija diezgan nestrukturētas un iebildumi bija pa visu perimetru. Tagad ir skaidri izkristalizējušies atsevišķi jautājumi, kuri bija jāizdiskutē un par kuriem bija jāpieņem konceptuāls lēmums,» skaidro V. Dombrovskis.
Trūkstot pierādījumu
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kuras pārstāvētajā nozarē nepopulāri lēmumi nav retums, uzskata - Latvijā politisku lēmumu pieņemšanā nepietiekami bieži izmantoti pierādījumi. Viņasprāt, jāizvirza konkrēti un mērījumos pamatoti mērķi, ko plānots sasniegt ar iecerētajām pārmaiņām, un tas aiztaupīs atšķirīgas interpretācijas, apvainošanos un emocionālas diskusijas.
Dienas uzrunātie politologi norāda, ka ministriem pirms lēmumu pieņemšanas vispirms ir jāieklausās nozares pārstāvjos, jo tie var būt konkrētajā jomā ilgi strādājuši cilvēki ar spēcīgiem argumentiem. Turklāt reformu ieviešana izdosies gludāk, ja ministrs spēs pārliecināt nozari par to nepieciešamību, norāda sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. No LU docenta Ivara Ijaba teiktā izriet, ka atsevišķi Reformu partijas ministri nereti dara tieši pretējo, dēmonizējot savas nozares. «Ir diezgan derdzīgi, ka izglītības ministrs staigā apkārt, ķēzīdamies par savu nozari,» saka I. Ijabs.
Arī Vidzemes Augstskolas docents Visvaldis Valtenbergs akcentē, ka valdības locekļiem ir jāizskaidro, kāds sabiedriskais labums būs no viņu iecerētajām pārmaiņām, un jāspēj panākt zināmu, taču ne pilnīgu vienošanos ar nozari. Viņš ministrus salīdzina ar diriģentiem un viņu pārstāvētās nozares - ar orķestri. Orķestrim ir jāspēlē diriģenta vadībā, taču arī diriģentam ir jārespektē katra mūziķa spēja skaņdarbu atskaņot. Labs diriģents nav tas, no kura koncerta mūziķi iziet ārā vai kurš pirms koncerta skaidri nezina, ko atskaņot, izteikto līdzību papildina V. Valtenbergs.
Ērtāk būt draugam
Lai gan ministriem ir jārunā ar tiem, kurus ietekmēs viņu iniciatīvas, tas nenozīmē, ka viņi nevar pieņemt ar nozari nesaskaņotus lēmumus. Tad izveidotos situācija, ka cilvēkiem, kam nav izdevīgas kādas pārmaiņas, ir veto tiesības, paskaidro I. Kažoka. Tieši bažas no asumiem jau ir kavējušas vajadzīgās reformas, jo ministriem ir ērtāk justies kā nozares draugam, pat ja tā strādā neefektīvi, viņa papildina.
Vai V. Dombrovska vadīto valdību laikā ir bijušas kādas vajadzīgas reformas, ko «iestrēdzinājuši» nozares iebildumi? Premjers kā piemēru min iecerētās pārmaiņas maksātnespējas administrēšanā, kas virzoties gausi. «Tur varētu vēlēties lielāku reformu tempu, bet mēs redzam, ka ir spēcīgs nozares lobijs, kas acīmredzot šīm pārmaiņām pretojas un kam ir izdevīga pašreizējā situācija,» saka V. Dombrovskis.