«Ja grib saglabāt repertuāra ciklu ar 200 izrādēm gadā un 10 mēnešu ilgu sezonu, kā tas ir bijis vēsturiski, vajadzīgs zināms finansējums. Gribētu, lai ministrs spētu pārliecināt valdību, ka lielākajai kultūras institūcijai ar starptautisku atpazīstamību, kur mūsu darbi pierāda mūsu kvalitāti, atrast iespēju rast šo pusmiljonu latu klāt,» viņš uzsvēra. Pēdējos divos gados LNO budžets esot piedzīvojis dramatisku finansējuma samazinājumu par 35%. «Gan Tallinas, gan Viļņas operai, kas pēc reputācijas mākslinieciskajā līmenī ir krietni vājākas, valsts finansējums gadā ir apmēram 5,2 miljoni latu, bet LNO tas ir 3,7 miljoni latu. Tā ir ļoti dramatiska starpība,» sacīja LNO direktors.
S. Ēlerte ar preses sekretāra starpniecību norādīja, ka LNO piešķirtā dotācija pilnībā nosedz gan orķestra, gan baleta mākslinieku algas,. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu valsts finansējums LNO palielināts par 100 tūkstošiem latu, novirzot daļu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībā ietaupīto līdzekļu. Kultūras ministrija, detalizēti iepazīstoties ar LNO finanšu situāciju, martā pieprasījusi tās vadībai iesniegt reformu plānu, lai LNO darbība būtu ilgtspējīga, taču tas joprojām nav iesniegts. «Rūpīgi sekojot finansiālajam stāvoklim operā, redzams, ka LNO vadība 2011. gadā ir palielinājusi administrācijas algas. Arī piemaksas pie darba algas nav samazinātas. Ir skaidri redzams, ka ir iespējamas izmaiņas operas darbībā, piemēram, būtu jāapsver arī LNO vadības ārvalstu komandējumu ilgums un biežums,» paskaidroja ministre.
Analizējot LNO pirmā pusgada rezultātus, esot redzams, ka 1. jūlijā LNO izveidojusies 604 tūkstošu latu peļņa. Tajā pašā laikā secināms, ka apgrozāmie līdzekļi nav pietiekami un varētu būt problēmas ar īstermiņa saistību apmaksāšanu, tāpēc KM arī turpmāk uzmanīgi sekos LNO finanšu situācijai un uzņemto saistību pamatojumam.
BNS