Lielākie jaunumi, šķiet, skar skolotājus - pēc vairāku gadu pārtraukuma mēs palielinām algas un ir skaidrība, kā šis process tuvāko divu gadu laikā varētu attīstīties. Turklāt ir jauns princips - pieauguma sasaiste ar skolotāja kvalifikāciju. Otrs jaunums ir tas, ka tuvāko mēnešu laikā, līdz 1. decembrim, mainīsim tos noteikumus, kuri lieki ierobežo, kontrolē skolotāju darbu. Nebūs vairs t. s. tematisko plānu - pedagogi varēs salīdzinoši brīvi plānot sava priekšmeta pasniegšanu. Nebūs vairs aizlieguma, piemēram, matemātikas skolotājam mācīt arī fiziku vai literatūras skolotājam pamatskolā mācīt šo priekšmetu arī vidusskolā, ja vien ir atbilstoša pieredze. Tas nozīmē, ka skolu direktori varēs jēdzīgāk izmantot skolotāju, ja tā drīkst teikt, resursus, tas ļaus priekšmetus integrēt, mācīt citādi. Trešā lieta, kas skar gan skolotājus, gan bērnus, - šī mācību gada laikā tiks piegādāti skolām ilgi gaidītie datori, apmēram 11 000 darba staciju. Plus mēs centīsimies panākt, lai tradicionālajiem mācību līdzekļiem būtu laba digitālā alternatīva. Kas attiecas uz daudz apspriestajiem planšetdatoriem, ir skaidrs, ka visām skolām mēs tos nodrošināt nevarēsim, tomēr pilotprojektus sākt gan, un tad skatīties, kā veicas.
Vai esat paguvis iepazīties ar tiem digitālajiem rīkiem, ko mācībām piedāvā pašas skolas?
Protams. Nezinu, vai esat redzējis, bet pagājušā gadā hits bija tāds multimediāls piedāvājums ar nosaukumu Joka pēc alfabēts, šogad ir Degunlāča reizrēķins, kas būs piedāvājumā apmēram pēc desmit dienām. Tas ir jauna veida risinājums, kad reizrēķinu māca caur pantiņiem, caur dziesmu. Mums ir mēģinājumi sajūgt fizikas pasniegšanu ar filmēto materiālu. Vispār piedāvājumi ir labi - apmēram 80% no konkursā pieteiktajiem ir nevis tikai ieceres, bet jau prototipi. 10-15 piedāvājumu ir tādā stadijā, ka var laist ražošanā. Tas nozīmē, ka šie rīki būs lejupielādējami gan skolās, gan mājās, atliek pielabot vietni, platformu (es runāju par ne visai veiksmīgo skolas.lv), bet mēs tiksim ar to galā.
Mazliet vēl par planšetdatoriem skolās. Kā šis projekts varētu attīstīties?
Ar struktūrfondu palīdzību - jaunais periods sākas 2014. gadā, un mēs intensīvi gatavojam piedāvājumu, kas aptver digitālos mācību līdzekļus un tehniku kopumā. Planšetdators jau nav luksuss - tas ir tāda pati infrastruktūra kā stacionārais dators. Turklāt es gribu atgādināt aspektu, kāpēc šo planšetdatoru ideju atbalsta arī vietējā IT nozare. Tas būs patīkami, interesanti skolēniem, tas dos pamatzināšanas programmēšanā lielai mūsu tautas daļai, jaunajai paaudzei kopumā.
Pieminējāt pedagogu algu sasaisti ar kvalitāti. Pēc kādiem kritērijiem tā tiek vērtēta?
Ir piecas kvalitātes pakāpes. Vairākums skolotāju novērtējumu ir jau izgājuši. Novērtējumā tiek ņemts vērā darbs klasē, kolēģu novērtējums, tādas prasmes kā spēja pasniegt priekšmetu svešvalodā, spēja radīt mācību materiālus, māka strādāt ar digitāliem materiāliem utt. Līdz trešajai pakāpei vērtē pati skola, ceturto piekto līmeni - jau nacionālajā līmenī. Pēc gada paredzēta korekcija, kuras ietvaros novērtējumam, visticamāk, klāt būs arī skolēnu un vecāku vērtējums. Pilnīgi uz šo piecu saimju, ja tā var teikt, sistēmu mēs pāriesim 2014. gadā.
Laiku pa laikam izskan ierosinājumi papildināt priekšmetu skaitu vidusskolā. Šķiet, ideja par veselības mācību jau ir ieguvusi kādas konkrētākas formas, tad parādījās tēzes par finanšu prasmju mācīšanu. Kā jūs vērtējat šīs iniciatīvas?
Tas, ka cilvēki nāk ar savu piedāvājumu, ir gatavi sadarboties izstrādē, ir ļoti jauki. Galvenās diskusijas ir par to, vai šādas lietas mācāmas kā atsevišķi priekšmeti vai arī sajūdzamas kopā ar kādu citu. Es domāju, ka tam jāpaliek skolu ziņā. Piemēram, ja skola jau māca ekonomiku, varbūt pareizāk ir integrēt šīs finanšu prasmes ekonomikā. Vai matemātikā, kāpēc ne? Nevajag uzspiest vienu formātu. Līdzīgi ar pieminēto veselības mācību. Viena skola varbūt lems to mācīt atsevišķi, cita - kombinēt ar ceļu satiksmes noteikumu, drošības internetā utt. pasniegšanu.
Kursā uz lielāku skolu autonomiju, cik saprotu, nākamais solis ir vaučeru sistēma.
Tieši tā. 2014. gadā, OK, sliktākajā gadījumā 2015. gadā. Tur tiešām nav nekā tik sarežģīta. Ir vairāki modeļi. Pirmais: saiet kopā valsts un pašvaldības finansējums. Otrais: saiet kopā dažādie valsts finansējumi (algām, mācību līdzekļiem, interešu izglītībai). Trešais: tas, ko dara, piemēram, Lielbritānijā, - valdība paralēli pašvaldību pārziņā esošajām skolām «pa taisno» finansē jaunās, t. s. brīvās skolas.
Mēs esam konstatējuši, ka ne tikai augstskolu līmenī, bet arī vidusskolu segmentā ir parādījusies cīņa par skolēnu un dažas pašvaldības pat piemaksā naudu, lai skolēnu dabūtu uz «savu» skolu.
Tas, ka piemaksā, gan ir jokaini, bet kopumā konkurence ir normāla lieta. Turklāt neaizmirsīsim, ka vidusskolām par reālu konkurentu kļūst arī arodskolas; izskatās, ka valdības nostāja «50% vidusskolā, 50% arodskolā» sāk īstenoties. Man gan te jāpiebilst, ka vismaz mazo klasīšu segmentā skolēnu skaita kritums ir apstājies un nākamgad mēs plānojam pat nelielu pieaugumu.