Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK valdībā pārstāv trīs ministri - kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministre Baiba Broka, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, kurš katru gadu ir piedalījies leģionāru piemiņas dienas pasākumos un jau paziņojis, ka to darīs arī šogad. Tieši viņam pievērsta pastiprināta uzmanība, taču līdz piektdienai E. Cilinskis nolēmis no komentāriem atturēties. Valdībā viņš ir pirmo reizi, un šī arī varētu būt pirmā reize kopš neatminamiem laikiem, kad kāds ministrs piedalās gājienā 16. martā. Tiesa, dalība karavīru piemiņas dienas pasākumos var būt dažāda. Pirms diviem gadiem, kad E. Cilinskis bija NA Saeimas frakcijas vadītājs, viņš svarīgas konferences dēļ gājienā nepiedalījās, bet pie Brīvības pieminekļa devās individuāli, kopā ar kolēģiem aizbraucot arī brīvības cīnītājus godināt atceres brīdī Lestenes Brāļu kapos.
Uz Lesteni togad devās arī toreizējais tieslietu ministrs, NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kuram tagad esot grūti izprast brīdinājumus viņa kolēģiem valdībā - demisijas pieprasīšana būtu jāuztver arī «kā necieņas izrādīšana karavīriem». G. Bērziņš arī neesot dzirdējis pārmetumus E. Cilinskim kā ministram, kuram veltītas drīzāk pozitīvas atsauksmes. Tas, ka jaunais ministrs ir konstatējis pārkāpumus iepriekšējās vadības darbā un uzsācis aktīvi strādāt, varētu kādam nepatikt, pieļauj G. Bērziņš.
Jau pagājušajā ceturtdienā Saeimas sēdē apvienības deputāts Jānis Dombrava debatēs par Saeimas lēmumu, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā, sacīja: «Ja mūsu nacionālo karavīru godināšanas dēļ partneri ir gatavi atstādināt profesionālu ministru, kurš ir palīdzējis atjaunot Latvijas neatkarību, tad Krievija jau ir guvusi nozīmīgu uzvaru pār Latviju.» NA frakcijas vadītāja Raivja Dzintara sacītais pirmdien pēc koalīcijas sēdes liecināja, ka no savas nostājas apvienība neatkāpjas - tā ir katra deputāta brīva izvēle, kā «16. martā godināt latviešu karavīrus, un politiskus lēmumus mēs nepieņemsim - karavīru piemiņa ir augstāka vērtība nekā amats». R. Dzintars uzskata, ka apvienības politiķu klātbūtne šajos pasākumos drīzāk var būt garantija, lai tos nevarētu izmantot ar mērķi diskreditēt valsti.
Premjere L. Straujuma vēl nav pateikusi, kāda būs viņas attieksme pret ministriem, kas dosies 16. marta gājienā. Taču otrdien valdības sēdes darba kārtībā ir jautājums par drošības un stabilitātes nodrošināšanu šajā dienā, kur slēgtajā daļā paredzēts uzklausīt atbildīgo iestāžu ziņojumus. To, ka iekšlietu sistēma gatavojas strādāt pastiprinātā režīmā, žurnālistiem apstiprināja arī iekšlietu ministrs R. Kozlovskis, kurš uzsvēra, ka neesot pamata radīt paniku.
Latviešu leģionāru piemiņas dienu 16. martā iedibināja trimdā izveidotā organizācija Daugavas vanagi, un tas notika 1952. gadā, par atskaites punktu izraugoties latviešu divīziju cīņu pret Sarkano armiju pie Veļikajas 1944. gada martā. Dienas arhīvs liecina, ka pirms diviem gadiem NA valdē pēc E. Cilinska un Imanta Parādnieka iniciatīvas notika diskusija par iespēju uzsvaru pārlikt no 16. uz 17. martu - tā ir diena, kurā 1944. gadā Konstantīna Čakstes vadītā pretošanās kustība Latvijas Centrālā padome, kas cīnījās pret abām okupācijas varām, sagatavoja pazīstamu politiķu un inteliģences pārstāvju parakstītu memorandu, aicinot atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti. Daļa apvienības biedru toreiz uzskatīja, ka, atzīmējot šo dienu, būtu iespēja plašākā kontekstā godināt brīvības cīnītājus, kas karoja pret abām okupācijas varām.