Tikai pārliecība par dabas ritmiem un apziņa, ka vasara pienāks tik un tā, iedrošina darīt savu darāmo un pacietīgi gaidīt…
20. martā pēc Saules kalendāra iestājas pavasaris, bet šobrīd, kad rakstu šo sleju, radio cerīgi ziņo, ka diena esot kļuvusi par mirklīti garāka nekā nakts un gaisma priecē mūs jau 12 stundu un vienu minūti. Lai vai kā, gribas noķert gaisīgo un izpētīt nezināmo, tāpēc Latvijas Universitātes un Tartu Universitātes (Igaunijā) zinātnieki īsteno pētījumu par sezonālajām norisēm dabā, kura tapšanā var piedalīties ikviens, tāpēc novēro dabas parādības (lapu plaukšanu, ziedēšanu, pirmos kukaiņus, sēnes u. c.), dalies ar savu informāciju vietnē Gadalaiki.lu.lv un palīdzi zinātniekiem saprast dabu! Fenoloģija ir zinātnes virziens, kas pēta dažādu dabas parādību iestāšanās laiku un faktorus, kas to nosaka un ietekmē. Citiem vārdiem sakot, fenoloģija ir sezonālo parādību izpēte dabā. Mūsdienās fenoloģija no vienkāršas dabas novērošanas kļuvusi par interdisciplināru jeb starpzinātņu nozari un fenoloģiskie dati tiek izmantoti lauksaimniecībā, bioloģijā, tūrismā un pat medicīnā. Fenoloģiskos datus izmanto arī klimata mainības pētījumos, jo termometrs ir cilvēka izgudrojums, bet augiem un dzīvniekiem ir jāizdzīvo mainīgajos klimatiskajos apstākļos. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Dr. ģeogr. Gunta Kalvāne stāsta, ka pavasarī, piemēram, izplaukstot koku lapām, būtiski pieaug evapotranspirācija (ūdens iztvaikošana no augsnes un augiem), līdz ar to lokāli palielinās gaisa mitrums un samazinās temperatūra. Naktī, ūdens tvaikiem kondensējoties kā miglai vai rasai, tiek izdalīts latentais siltums, un gaisa temperatūra vairs nenokrīt tik zemu. Tādējādi lapu plaukšana samazina diennakts temperatūras svārstības. Ja zinātnieki iemācītos precīzi paredzēt un matemātiski aprakstīt lapu plaukšanas laiku, būtu iespējams izstrādāt labākas laikapstākļu prognozes. Saules uzvaras gājiens ļauj mums būt arī saudzīgākiem pret resursiem, ko tērējam, piemēram, elektrību. Tāpēc jau astoto reizi cauri laika joslām 29. martā no plkst. 20.30 līdz 21.30 visā pasaulē svinēs Zemes stundu, kad ikviens iedzīvotājs ir aicināts simboliski izslēgt apgaismojumu. Pasaules Dabas fonds atgādina, ka tā nav elektroenerģijas taupīšana vienas stundas ietvaros, bet iedzīvotāju informēšana, ka klimata pārmaiņas notiek un ikviens ir atbildīgs par to, kā arī tiek iegūta nesteidzīga stunda pārdomām - kā dzīvot labāk, draudzīgāk, priecīgāk un gaišāk.