Pieņemtais vīrišķo un sievišķo īpašību kopums apvienojumā ar akceptētajām uzvedības normām un vērtībām indivīdu veido par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar noteiktu sociālo statusu un uzdevumu. Kā arhetipu rāmjos neiekļautas individuālās esības formas funkcionē mūsdienās? Varbūt tieši pieņemtā dzimuma loma ir tā, kas personībai ir neērta un liek rīkoties neatbilstoši būtībai? Līdz 13. februārim Latvijas Mākslas akadēmijas telpās ir skatāma ekspozīcija Neērtais dzimums.
Šo izstādi veidojušas desmit Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas un kultūras vēstures un teorijas apakšnozares bakalaura programmas 4. kursa studentes. Pašā izstādes centrā viņas ir novietojušas Gintera Krumholca rozā Mārtiņu (2011). «Mārtiņš ir mans kaimiņš. Jauns uzņēmējs,» žurnālā Studija savulaik atklāja mākslinieks. Viņš kaimiņā bija saskatījis mūsdienu Dāvidu, kurš dodas cīņā nevis ar lingu, bet ar fēnu, jo biznesā «tev jābūt visskaistākajam, visgudrākajam un visstiprākajam».
Topošo mākslas zinātnieku rīkotās izstādes jau ir kļuvušas par tradīciju, kas aizsākusies 2003. gadā un turpinās līdz pat šai dienai, pievēršoties dažādām tēmām. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis vērš uzmanību uz kādu mistisku sakarību. Desmit gadus pēc izstādes Sieviešu draudzība (2006) studenti vēlreiz pievērsušies dzimuma jautājumam. «Tā ir nejaušība,» atzīst viena no šīgada izstādes organizatorēm Agnese Jeromane. Par iedvesmas avotu viņa nosauc citu, nesenāku Latvijas Mākslas akadēmijas realizētu ekspozīciju Sievietei būt (2014), kas mudināja domāt par sievietes lomu Latvijas sabiedrībā.
Izstādē Neērtais dzimums ir eksponēti Arņa Balčus, Ausekļa Baušķenieka, Kristiana Brektes, Janas Briķes, Helēnas Heinrihsones, Frančeskas Kirkes, Gintera Krumholca, Maijas Kurševas, Leonarda Laganovska, Sarmītes Māliņas, Jāņa Mitrēvica, Katrīnas Neiburgas, Artjoma Tarasova, Jura Urtāna un Aijas Zariņas darbi. Savā unikālajā mākslas valodā viņi runā par dzimuma izpratni, sajūtām, aicinot paskatīties uz katra indivīda iekšējo pasauli, pārdzīvojumiem, reizēm - atsvešinātību.
No jauna palūkoties uz cilvēka būtību bez dzimuma, dzimtes un ar to saistītajiem stereotipiem - tā ekspozīcijas mērķi nodefinējuši tās organizatori. «Šī tēma ir ļoti aktuāla, interesanta un daudzšķautņaina, bet tajā pašā laikā bija ārkārtīgi grūti atrast darbus, kas runā tieši caur šādu vēstījumu,» stāsta Agnese Jeromane un piebilst, ka mūsu konservatīvajā sabiedrībā tas maz tiek apspriests. 12. februārī plkst. 18.00 visi interesenti tiek aicināti arī uz diskusiju vakaru, kurā piedalīsies dažādu nozaru pārstāvji, kas tiešā vai pastarpinātā veidā ir saistīti ar dzimtes jautājumu izpēti Latvijā: Rita Ruduša, Viesturs Rudzītis, Marita Zitmane un citi.