Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +11 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Moderna tehnika un gudru ekspertu darbs

Parastam atpūtniekam mežs ir... vienkārši mežs. Skaists. Visādiem labumiem - svaigu gaisu, sēnēm, ogām bagāts krājums. Pavisam citām acīm uz mežu skatās dabas pētnieki, vides aizsardzības darbinieki un vēl citādi - mežu izstrādes un apsaimniekošanas speciālisti. Savā ziņā viņi ir «divi vienā», jo labam meža saimniekam jāprot ne tikai iegūt kvalitatīvu koksni, bet arī pazīt un novērtēt konkrēto vidi, meža augšanas īpatnības, augsnes specifiku un tamlīdzīgi, kā prioritātes izvirzot apsaimniekošanas efektivitāti un ekoloģiju.

Dabas Diena kopā ar a/s Latvijas valsts meži ekspertu Māri Neicinieku devās uz Jelgavas novada mežiem, lai izpētītu jaunākos mežu apsaimniekošanas principus un tehniku.

Meža kopšanas principi

A/s Latvijas valsts meži informācija vēsta - ja ir runa par meža kopšanu, tad tā sākas tūliņ pēc meža stādīšanas. Meža kopšana ir viens no svarīgākajiem mežsaimniecības darbiem. Sākotnēji tā ir agrotehniskā kopšana - ar mērķi novērst lakstaugu, puskrūmu un nevēlamu koku un krūmu atvašu konkurenci ap mērķa sugas kokiem. Kopšanas rezultātā mazie stādiņi tiek nodrošināti ar telpu, kur tiem augt. Kad kociņi sasnieguši divu metru augstumu, tad veic jaunaudzes kopšanu - ar galveno mērķi nodrošināt atbilstoša sastāva kvalitatīvu, produktīvu un vitālu mežaudžu veidošanos. Kokam sasniedzot vismaz 12 metru augstumu, tiek veikta krājas kopšanas cirte jeb koku retināšana ar mērķi uzlabot kopējo audzes kvalitāti, paliekošo koku augšanu, atbrīvojoties no augšanas gaitā atpalikušiem kokiem. Tiek iegūts kokmateriāls un vienlaikus imitēts dabisks koku atmiršanas process. LVM izmanto apakšējo kopšanas cirti, kuras pamatprincips ir cirst tievākos un zemākos kokus un, ja pieļaujams, arī daļu no tievākajiem vai sliktas kvalitātes valdaudzes kokiem. Dažādu apstākļu ietekmē mežaudzē koki aug atšķirīgi. Augšanas gaitu raksturo koku iedalījums Krafta klasēs, kas ir pavisam piecas un mežzinātnieka Krafta nodefinētas jau tālajā 1886. gadā. Valdaudzē ietilpst 1.-3. Krafta klases koki, bet LVM zāģē galvenokārt 4. un 5. klases kokus - pakļautos jeb nomāktos, augšanā atpalikušos ar saspiestu vainagu, kalstošu vainagu, kā arī ēnciešu sugas, kas kopā veido aptuveni 19-23% koku. 10-12% mežā ir 1. klases jeb virsvaldu koki - 12 un vairāk metru gari ar kuplu zaru vainagu, 25-45% valdošie jeb 2. klases koki ar samērā labi attīstītu vainagu, kā arī 25-35% līdzvaldu jeb 3. klases koki ar normālu, šad tad no sāniem saspiestu vainagu. Tie ir par 10% zemāki nekā 2. klases koki. Vainags ir koku augšanas un koksnes ražošanas fabrika, tā garums nosaka koksnes ražošanas iespējas, tāpēc tam jābūt optimālā lielumā atbilstoši koku sugai. Lai mežaudzē veidotos pietiekami lieli vainagi, jānodrošina vislabvēlīgākie apstākļi vērtīgu koku augšanai, periodiski nocērtot tos, kuri to kavē. Mežaudzes pēc iespējas veido kā mērķa koku sugas tīraudzes, to nosakot pēc meža tipam vispiemērotākās koku sugas. Prioritārā secībā tie ir priede, egle, ozols, osis, bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis.

Saudzīgi pret vidi

Krājas kopšanas cirte ir brīdis, kad tiek izmantotas meža mašīnas - harvesteri, kas zāģē kokus, atzaro, sadala sortimentos, un forvarderi, kas pieved kokmateriālu no meža līdz krautuvei, kur to sašķiro. LVM tās izmanto kopš 2006. gada, nodrošinot efektīvu darbu ar augstu ražīgumu, jo viena meža mašīna aizvieto pat trīsdesmit cilvēku ar motorzāģiem rokās. Lai veiksmīgi veiktu krājas kopšanas cirti, ir nepieciešams to perfekti izplānot: saglabāt visas dabas vērtības, piemēram, mitras ieplakas, vecus, dobumainus kokus, skudru pūžņus, mežmalās saglabā vietējo sugu pamežu un sausokņus, necērt kokus ar lielām putnu ligzdām, ap lapsu un āpšu alām, saudzē kadiķus, mežābeles. Pēc tam plāno tehnoloģiskos koridorus, lai saudzētu augstākminētās dabas vērtības. Pa tehnoloģiskajiem koridoriem pārvietojas harvesters, kas retina audzi, bet pēc tam forvarders savāc sagatavotos kokmateriālus un pieved tos uz krautuvi un sašķiro. Cirsmu plānošanā nozīme ir arī gadalaikam un atbilstošiem laikapstākļiem, kas nosaka, vai un kā tehnikai būs iespējams pārvietoties pa attiecīgās teritorijas augsni atkarībā no tās nestspējas. Piemēram, dažviet iespējams pārvietoties vienīgi tad, kad ir sals. Tādēļ vispirms jāizvērtē augsnes īpatnības - kūdrainums, mitrums. Pamatojoties uz vides izvērtējumu, ievērojot ekonomiskos un sociālos aspektus, tiek plānoti meža auto ceļi - iekšējie mežsaimniecības ceļi, kas savienojas ar valsts, pašvaldības un citu uzņēmumu ceļiem un izmantoti mežu apsaimniekošanai. Lai augsnē no tehnikas pārvietošanās neveidotos rises, ciršanas atliekas tiek novietotas uz ceļa. Pēc mežizstrādes darbu veikšanas parasti tās savāc, bet, ja to ir maz, tās var arī palikt. Liela nozīme darba efektivitātē ir tehnikas kvalitātei un precizitātei, bet neaizstājams ir cilvēka faktors. Meža izstrādes tehnikas operatora darbs ir komplicēts, tāpēc maldīgs ir priekšstats, ka meža mašīnu operatoram ir jāpārzina tikai harvestera vai forvardera tehniskā puse, uzbūve un vadīšana. Operatoram ir jābūt zināšanām par mežsaimniecību, apaļo koku kvalitātes, dabas aizsardzību un vides saglabāšanas prasībām. Viens no atslēgas vārdiem efektīvam darbam ir arī pieredze.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

LVM veica izlases cirti Rietumvidzemes mežniecības Ropažu iecirknī, medņu riesta teritorijā saglabājot egļu audzes, ko marķējis vides eksperts, bet izcērtot to 2. stāvu un bērzus, kā arī izstrādājot grāvjus. Ja grāvju apaugums ir pārāk liels, medņi nepārlido, jo nevar pārredzēt teritoriju. No 1. marta līdz 30. jūlijam medņu riesta teritorijās nedrīkst veikt nekādu saimniecisko darbību.
Arī no Panemunes ozolu biotopa iztīrītas egles, kas veidoja tā 2. stāvu, ar nobirām skābinot augsni un kavējot ozolu augšanu. Daudzi koki pat gāja bojā. LVM izstrādāja sešus apļveida parauglaukumus, izzāģējot egles un likvidējot visas ciršanas atliekas. Saudzīgas darbošanās rezultātā nepalika arī rises, jo, pētot augsni, tika izvērtēta tās nestspēja un izvēlētie attiecīgi tehniskie risinājumi.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Veicina Alcheimera slimību

Dzīvošana spožām gaismām izdaiļotās metropolēs ir vilinoša, bet varētu izrādīties visai bīstama izvēle. Tāds secinājums izriet no amerikāņu zinātnieku pētījuma.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?