Nupat parakstīts 1,48 miljonus eiro dārgs līgums ar Čehijas uzņēmumu Sudo Praha par skiču projekta izstrādi, lai gan EK, gan pašam LDz būtu precīzi skaidras visas izmaksu pozīcijas. Projekta izstrāde varētu ilgt pusgadu, un tad atkarībā no fondu piešķirtā finansējuma tiks runāts par nākamajiem soļiem.
«Elektrifikāciju mēs varam veikt tikai ar tādu nosacījumu, ka lielāko daļu finansē Eiropas Savienība un atlikumu piešķir valsts. Ja ES finansētu 80% no tā visa, tad atlikumu tāpat nāktos ieguldīt valstij,» Dienai atklāj LDz pārstāvis Māris Ozols.
Par elektrifikāciju dēvē dzelzceļa tīkla sistēmas modernizāciju, kas paredz pāreju uz elektrisko vilci. Tā attieksies ne tikai uz kravu, bet arī uz pasažieru pārvadājumiem. Tiek solīts, ka tā samazinās dzelzceļa negatīvo ietekmi uz vidi. Tāpat jaunā sistēma neradīs tik lielus trokšņus un vibrācijas, tiek uzsvērts arī finansiālais ieguvums ilgtermiņā.
«Patlaban vilcienu darbina dīzeļģenerators, kas kurina degvielu un griež elektrības ģeneratoru, kas savukārt saražo elektrību. Elektrifikācija paredz to, ka elektromotorus un dīzeļģeneratorus vairs nevajadzēs. Līdzīgi kā tramvajiem, elektrība tiks ņemta no vadiem. Tas būs daudz lētāk, jo nebūs elektrozudumu, nebūsim vairs atkarīgi no dīzeļcenu svārstībām. Protams, būs tīkls, no kura pievadīt elektrību,» skaidro M. Ozols. Pagaidām gan viņš nezina teikt, no kurienes elektrība tiks ņemta. «Būs nepieciešamas ievērojamas jaudas. Plānots veikt padziļinātu izpēti, lai izanalizētu, no kurienes tās ņemt,» viņš saka.
Kā pozitīvais scenārijs projekta ieviešanai tiek minēts periods laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam. Tomēr M. Ozols norāda, ka tas akmenī vēl nav kalts, jautājums arī esot, vai izdosies iekļauties vienā periodā, lai pabeigtu visus darbus.
Elektrifikācijas jautājums ir viens no iemesliem, ko Pasažieru vilciens (PV) piesauca, pārtraucot vērienīgo vilcienu iepirkumu. Diena jau iepriekš rakstīja, ka pirms vairāk nekā pusgada izsludinātajā iepirkumā tika ietverta prasība, ka vilcieniem jābūt piemērotiem braukšanai divās sistēmās - ar trīs kilovoltu līdzstrāvu un 25 kilovoltu maiņstrāvu. Tomēr tagad, līdz ar cerībām ātrāk ieviest elektrifikāciju, PV uzskata, ka trīs kilovoltu līdzstrāva vairs nav nepieciešama. Iekārta, kas vilcieniem ļauj darboties abās sistēmās, sadārdzina līdz pat 20% no vilcienu vērtības. PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns atklāj, ka drīzumā tiks izsludināts jauns iepirkums, kurā, visticamāk, vairs neredzēsim prasību par vilcienu spēju nodrošināt trīs kilovoltu līdzstrāvas režīmu.
Kaut gan elektrifikācijas jautājums arī no EK vēl nav īsti skaidrs, PV plāno izsludināt vilcienu iepirkumu vēl pirms EK atbildes, uzskatot, ka elektrifikācija tomēr notiks. To atzīst arī A. Lubāns: «Visticamāk, iepirkums būs jāsludina ātrāk, izejot no kaut kādiem pieņēmumiem un balstoties uz Latvijas dzelzceļa plāniem. Iespējams, iepirkumā būs jāatstāj kaut kādas manevra iespējas attiecībā uz piegādi. Ja elektrifikācija kavēsies, piemēram, par kādu gadu, tad jauno vilcienu projektu nāksies nedaudz ievilkt. Vai arī tieši otrādi - paātrināt atkarībā no EK lēmuma.» A. Lubāns arī apstiprina, ka patlaban uzņēmums vairāk sliecas uz vilcienu pirkšanu, nevis nomāšanu, jo «vilcienu noma sevi īsti neparāda kā tādu, kas būtu lēta un pieejama. Kredītprocenti un pievienotās vērtības, kas nāk no piegādātājiem, tomēr ir pārāk lielas.»
Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktore Ligita Austrupe Dienai atklāj, ka EK dzelzceļa attīstībai nākamajā plānošanas periodā plāno piešķirt 453,9 miljonus eiro. Šī summa it kā pat būtu pietiekama elektrifikācijas ieviešanai, ja vien nebūtu vēl citas ar dzelzceļa infrastruktūru saistītas aktivitātes.
L. Austrupe norāda, ka konkrētu aprēķinu, cik naudas būs elektrifikācijai, vēl nav. Sīkāks sadalījums specifisko atbalsta mērķu ietvaros būs zināms rudenī, kad tiks veikts darbības programmas papildinājums.