Šis gads iezīmējās ar diviem būtiskiem notikumiem, no kuriem pirmais, protams, bija pilnīga elektrības tirgus atvēršana, kad arī mājsaimniecībām tika dota iespēja elektrību pirkt brīvajā tirgū. Mums, sadales sistēmas operatoram, šajā procesā bija vadošā loma, kā neieinteresētajai personai skaidrot un sniegt padomus, kā labāk jaunajos tirgus apstākļos cilvēkiem rīkoties. Tika veikta intensīva sabiedrības izglītošana, kā arī organizēti semināri pašvaldībās un sabiedriskajās organizācijās. Protams, arī Ekonomikas ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sniedza savu ieguldījumu informācijas nodrošināšanā, lai novērstu mītu, ka brīvais tirgus ir kas slikts. Šobrīd jau varam pārliecināties, ka daļai lietotāju maciņus brīvais tirgus nav būtiski ietekmējis negatīvā aspektā.
Kādi ir galvenie secinājumi?
Pats pirmais - klientam ir dota izvēles brīvība, no kura tirgotāja un ar kādiem nosacījumiem elektrību pirkt. Pozitīvais faktors ir tas, ka klients tagad pats uzņemas atbildību par izvēli, kā arī paradumiem - kad, cik daudz un kādā veidā patērēt elektroenerģiju, kādas un cik energoefektīvas elektroiekārtas lietot. Var just, ka patērētāju - gan mājsaimniecību, gan arī juridisko klientu - zināšanu līmenis par elektrības lietošanu pieaudzis. Noteikti papildu stimulu, sevišķi mājsaimniecību izpratnē, deva mūsu projekts, nomainot elektrības skaitītājus uz viedajiem skaitītājiem, kas ļauj precīzi noskaidrot, cik daudz un kurā brīdī katra mājās esošās elektroiekārtas patērē elektrību. Sevišķi būtiski tas ir tiem cilvēkiem, kuri izvēlējušies elektrību pirkt par biržas cenām, jo patēriņa analīze ļauj katram izdarīt pareizo lēmumu, kurā diennakts laikā kādas iekārtas darbināt ir lētāk.
Un otrs būtiskais notikums?
Tas drīzāk ir process. Mēs jau otro gadu sekmīgi turpinām īstenot uzņēmuma apstiprinātos attīstības plāna mērķus. Galvenie uzdevumi tajā ir darbības efektivitātes, pakalpojuma kvalitātes un elektrotīkla drošības paaugstināšana. Mēs rūpīgi izvērtējam katra investīciju projekta nozīmīgumu klientu elektroapgādes uzlabošanā, turpinām veikt plānveidīgu elektrolīniju rekonstrukciju un pārbūvi gan izolētu vadu izpildījumā, gan mūsdienīgākos risinājumos - zemē ieraktos kabeļos -, tādējādi paaugstinot elektroapgādes nepārtrauktību, uzlabojot sprieguma kvalitāti un mazinot laika apstākļu, piemēram, vētru, ietekmi uz elektrības piegādi. Elektropārvades sistēmā vēl aizvien saglabājies padomju laika mantojums, mums vairāk nekā puse elektrolīniju ir gaisvadu līnijas, kas šķērso mežus, tādēļ ik gadu nodrošinām elektrolīniju trašu tīrīšanu un bīstamo koku zāģēšanu ārpus aizsargjoslām - gar elektrolīniju trasēm. Elektrolīniju uzturēšana un trašu attīrīšana no bīstamiem kokiem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvai un nepārtrauktai elektroapgādes nodrošināšanai.
Spēcīgu vēju laikā gaisvadu līnijas bieži tiek sapostītas un notiek elektrības atslēgumi daudziem tūkstošiem klientu. Kāpēc gaisvadu līnijas nenomaināt pret kabeļiem?
Latvijā labākais risinājums noteikti būtu visas gaisvadu līnijas ieguldīt zemē kabeļu izpildījumā, taču izmaksas būtu ievērojami lielākas. Pat tad, ja mēs varētu elektropārvades gaisvadu līnijas turpmāk izbūvēt kā kabeļlīnijas, paliek jautājums, vai klienti būtu gatavi akceptēt to ar sadales pakalpojuma maksas izmaiņām. Taču, kā jau teicu, mēs vēlamies būt maksimāli efektīvs uzņēmums, tādēļ arī nākotnes attīstību plānojam sabalansēti un ilgtermiņā ar vienu konkrētu mērķi - uzlabot mūsu sniegtā pakalpojuma kvalitāti un drošumu, modernizējot un attīstot elektroenerģijas sadales sistēmu un vismazāk ietekmējot klientu maksājumus par sadales pakalpojumu. Ir jāsabalansē vēlmes ar iespējām. Mums ik gadu nepieciešams atjaunot 2% no kopējā elektrotīkla, kā arī turpināt kapitālieguldījumu programmas elektrotīkla drošuma un automatizācijas paaugstināšanai, tam atvēlot ap 80 miljoniem eiro gadā. Tajā skaitā ir arī vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju aizstāšana ar kabeļiem vietās, kur tas ir stratēģiski svarīgi. Vidēji gadā mēs vidējā sprieguma kabeļos pārbūvējam ap 200 kilometriem elektrolīniju, kas izmaksā aptuveni 10 miljonus eiro. Turklāt stratēģiskais faktors nebūt nav tikai tas, ka līnija iet caur mežu. Ir daudz citu faktoru, tajā skaitā tas, cik daudz un kādas nozīmes objekti saņem elektrību pa šo līniju. Izšķirošais brīdis bija 2010.-2011. gada ziemā, kad cieta elektroapgādes sistēma praktiski visā valsts teritorijā un mums bija jāizdara izvēle, kuru līniju atjaunošana ir prioritārāka, kura var nedaudz pagaidīt. Te gan gribu uzsvērt - mums ir vienlīdz svarīgs katrs klients, tomēr jāsaprot, ka svarīgāk ir vispirms atjaunot elektrības piegādi, piemēram, ūdens un siltuma apgādes objektiem, slimnīcām, skolām.
Tātad būtībā uzsvars ir uz līniju modernizāciju?
Ne tikai. Attīstības plāna ietvaros veicam visas elektrosistēmas uzlabošanu, pakāpeniski ieviešot viedā tīkla elementus - bojājumu vietas uzrādītājus un attālināti vadāmus jaudas slēdžus, jo tie ātrāk ļauj reaģēt un efektīvāk attālināti vadīt elektrotīklu, veikt pārslēgumus, maksimāli samazinot elektroapgādes pārtraukuma laiku mūsu klientiem. Tas nozīmē to, ka, piemēram, ir ļoti garas elektrolīnijas, kas izbūvētas arī caur mežiem uz apdzīvotām vietām. Līnijām pa vidu uzstādīti arī attālināti vadāmi slēdži, ar kuru palīdzību nepieciešamības gadījumā var veikt bojātās līnijas posma lokalizāciju uz darbojošos elektrolīnijas posmu brīdī, kad notikusi kāda avārija. Taču līnijās, kur nav uzstādīti šie attālināti vadāmie slēdži, šī pārslēgšana jāveic mehāniski, kas nozīmē - elektromontierim jānokļūst konkrētā vietā, bet tas ir laika, cilvēka un finanšu resursa patēriņš. Modernās tehnoloģijas mums ļauj pamazām aizstāt vecās iekārtas ar jaunām, kuru darbību kontrolēt un nepieciešamības gadījumā pārslēgšanu var veikt speciālists attālināti no dispečeru punkta. Papildu ieguvums ir laiks, kurā mēs uzzinām par bojājumu, jo nereti piedzīvots, ka bojājums noticis, taču līnijas galā klienti to uzzina pēc vairākām stundām, kad ierodas īpašumā un konstatē bojājumu. Jaunā sistēma jau momentā ļauj mūsu speciālistiem fiksēt situāciju un, ja iespējams, pārslēgt savienojumus, lai vismaz daļai klientu uz remonta laiku atjaunotu elektroapgādi.
Man kā klientam nepatīk, ja mājoklis vai birojs paliek bez elektrības. Ir sajūta, sevišķi tumšajā gada laikā, ka remonti notiek šausmīgi ilgi un esmu vajadzīgs tikai tad, kad jāsamaksā rēķins.
Ļoti labi izprotu šīs emocijas, tomēr varu apgalvot, ka mūsu interesēs ir nodrošināt pēc iespējas stabilāku un nepārtrauktāku elektroapgādi. Tāpēc viens no mūsu mērķiem ir arī bojājumu novēršanas ilguma samazināšana. Manuprāt, mums sokas diezgan veiksmīgi. Protams, visam pamatā ir pieejamais finansējums, tomēr, ja salīdzinām, ka vēl pirms dažiem gadiem avārijas novēršanas darbi prasīja pat pusi dienas un ilgāk, tad tagad esam šo laiku samazinājuši līdz 200 minūtēm vai nedaudz virs trim stundām gadā uz klientu. Nākamā gada mērķis ir panākt, lai šie darbi neaizņem ilgāk kā 160 minūtes. Vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 100 minūšu - mums ir uz ko tiekties!
Kādi plāni 2016. gadam? Ko varam sagaidīt elektroapgādes jomā?
Kopējais investīciju apjoms nākamgad plānots 115 miljoni eiro, kas ir par desmit miljoniem vairāk nekā šogad. Arī nākamgad kā obligāts mums saglabājas plāns rekonstruēt 2% no elektrotīkla, elektrolīnijas 1600 kilometru kopgarumā. Lielākie iecerētie projekti nākamgad ir apakšstacijas Skanste rekonstrukcijas uzsākšana, kam kopumā paredzēti desmit miljoni eiro. Šis projekts ir svarīgs, ņemot vērā Rīgas pilsētas attīstības ieceres, kam attiecīgi būs nepieciešamas arī papildu jaudas un elektrotīkla pieslēgumi. Tāpat liels projekts nākamgad ir apakšstacijas Stīpnieki rekonstrukcija Mārupē, lidostas Rīga apkārtnē. Šīs abas 110 kilovoltu apakšstacijas ir svarīgs priekšnoteikums, lai šajos rajonos varētu attīstīties būvniecība, uzņēmējdarbība, jo tie ir objekti, kuriem būs nepieciešama lielas jaudas elektroapgāde. Tāpat 110 kilovoltu apakšstaciju plānots uzbūvēt Koknesē, kas atrodas pa vidu starp Pļaviņām un Aizkraukli, kuras savieno salīdzinoši gara elektropārvades līnija, kas nespēj pilnībā nodrošināt stabilu slodzes režīmu visā posmā, tādēļ nereti Koknese cieš. Jauna apakšstacija šo problēmu atrisinās. Trešais lielais darbs - turpināsim viedo skaitītāju uzstādīšanu mājsaimniecībām, kam nākamgad esam paredzējuši 13 miljonus eiro, un ir iecerēts uzstādīt kopumā 150 tūkstošus šādu skaitītāju. Protams, tāpat turpināsies arī modernizācijas darbi reģionos, varbūt šie projekti naudas izteiksmē nebūs tik iespaidīgi, taču to nozīme katrā konkrētajā vietā ir, iespējams, pat svarīgāka, nekā manis minētie. Turklāt būtiski - mēs savus modernizācijas plānus izstrādājam ciešā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, jo tieši vietvaras ir tās, kuras vislabāk pārzina savas problēmas un nākotnes vajadzības. Pēdējos gados esam uzlabojuši komunikāciju ar vietējām pašvaldībām. Kopīgās darba sanāksmēs mēs abpusēji apmaināmies ar informāciju un nākotnes darbu plāniem. Faktiski pašvaldības ir viens no mūsu galvenajiem sadarbības partneriem. Līdz ar to sadarbība veicina ne tikai precīzāku konkrēto vajadzību un iespēju apzināšanu, bet arī nereti ļauj abām pusēm ietaupīt līdzekļus.
Kā jūs komentētu ieceri tarifā izveidot jaunu komponenti - abonēšanas maksu par pieslēgumu, kuru maksātu klienti, kuriem pieslēgums ir, bet kuri elektrību praktiski nelieto.
Esam apzinājuši, ka šādu «nulles» pieslēgumu mums visā Latvijā ir aptuveni 120 tūkstoši. Atbilstoši licences prasībām mums ir jānodrošina jebkura klienta apgāde ar elektroenerģiju, taču skaidrs, ka sistēmas uzturēšana prasa finansējumu, kas attiecas arī uz šādu pieslēgumu pastāvīgu nodrošinājumu ar elektrību. Pēc būtības mums kā sistēmas operatoram neko tas nemaina - ja klientam ir elektroenerģijas pieslēgums, mēs attiecīgi nodrošinām servisu. Tomēr šobrīd sanāk tā - ja šāds klients konkrētajā objektā elektrību nepatērē nemaz vai ļoti niecīgi, tad faktiski viņa pieslēguma uzturēšanas izmaksas sedz pārējie klienti, kuri patērē elektroenerģiju. Patlaban būtu pāragri spekulēt ar konkrētiem cipariem un termiņiem, jo ideja vēl ir izstrādes stadijā un speciālisti vēl veic aprēķinus un precizē nianses, jo lēmumam jābūt skaidram un precīzi pamatotam arī ar konkrētiem aprēķiniem. Būtiski - šis nav nekāds jaunums elektroenerģijas apgādē, tāda maksa ir arī Eiropas valstīs.