Moldovas prorietumnieciski noskaņotā valdība, kas neslēpj satraukumu, ka pēc Ukrainas Krievija varētu vērsties arī pret Kišiņevas centieniem tuvināties Eiropas Savienībai (ES), aicinājusi Maskavu neiejaukties valsts iekšējās lietās.
Teroristi no Piedņestras
D. Rogozins, kurš ir Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Piedņestrā, valdības sanāksmi sasauca pēc tam, kad otrdien Krievijas medijos parādījās informācija, ka Ukraina ar Moldovas atbalstu sākusi separātiskā reģiona blokādi.
Laikraksts Ņezavisimaja gazeta, atsaucoties uz avotiem Piedņestras valdībā, vēstīja, ka ukraiņu robežsargi sākotnēji valstī nav ielaiduši visus reģiona iedzīvotājus, kuriem ir Krievijas pilsonība, bet tagad liegums attiecoties tikai uz vīriešiem.
«Ukrainas robežsardzes dienests paziņoja, ka tā rīkojas, lai valstī neiekļūtu teroristi, kurus it kā sagatavojot Piedņestrā,» Piedņestras bijušais ārlietu ministrs Vladimirs Jastrebčaks sacīja Ņezavisimaja gazeta. Politiķis apgalvoja, ka ukraiņi arī bloķējot kravas, kas esot paredzētas reģionā dislocētajam Krievijas karaspēkam.
D. Rogozins paziņoja, ka Krievijas valdība ceturtdien spriedīšot, kā palīdzēt Piedņestrai, kuras situācija varot pasliktināties vēl vairāk, ja Moldova parakstīšot asociācijas līgumu ar ES. «Kišiņeva vispār nedomā par Piedņestru un ar savu rīcību apliecina, ka tai vairs nepieder šī zeme. Nemot vērā šo realitāti, mēs izdarīsim secinājumus,» sacīja Krievijas vicepremjers.
Ukrainas vēstniecība Kišiņevā trešdien apliecināja, ka Ukraina ir pastiprinājusi kontroli uz robežas ar Moldovu, bet noliedza informāciju par Piedņestrā dzīvojošo Krievijas pilsoņu masveida neielaišanu Ukrainā.
«Ukrainas puse uzskata, ka medijos izskanējusī informācija par Krievijas pilsoņu un Krievijas miera uzturēšanas spēkiem paredzēto kravu bloķēšanu ir melīga un tās mērķis ir mākslīgi saasināt stāvokli un iebiedēt iedzīvotājus,» vēstniecības paziņojumu citē Moldnews.
Brīdina Krieviju
Starptautiski neatzītā Piedņestras Moldovas republika juridiski ir Moldovas sastāvdaļa, bet faktiski kopš 1990. gada ir neatkarīga teritorija, kur pēc 1992. gadā notikušā bruņotā konflikta ar Kišiņevu atrodas 1500 Krievijas karavīru, bet tās separātistu valdība ir finansiāli atkarīga no Maskavas.
Reģionā ir nedaudz vairāk nekā 500 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 200 tūkstošiem ir Krievijas pilsonība. 2006. gadā Piedņestrā notika referendums par pievienošanos Krievijai, un 97,2% nobalsojušo atbalstīja ieceri.
Šonedēļ Maskavā viesojās Piedņestras parlamenta spīkers Mihails Burla, kurš Krievijas parlamenta apakšpalātai - Valsts domei - esot lūdzis apsvērt iespēju pievienot Moldovas separātisko reģionu Krievijai. Vēlāk gan Tiraspole taisnojās, ka M. Burlas lūgums neesot oficiāls.
Tomēr tas ir satraucis Moldovas valdību, kas bažīgi vēro notikumus kaimiņvalstī Ukrainā. Valsts prezidents Nikolae Timofti paziņoja, ka Krievija izdarītu milzu kļūdu, ja piekristu anektēt Piedņestru, kas atrodas tālu no Krievijas teritorijas.
«Piedņestras parlaments ir nelikumīga institūcija, kam nav tiesību lemt par iekļaušanos Krievijas sastāvā,» sacīja Moldovas prezidents. «M. Burlas rīcība ir neproduktīva, un tā nenesīs labumu ne Moldovai, ne Krievijai. Un, ja Krievija rīkosies, lai apmierinātu šādus priekšlikumus, tā izdarīs kļūdu.»
Kišiņevai, kam augustā jāparaksta asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums ar ES, galvassāpes rada arī autonomais Gagauzijas reģions. Tur februārī notika juridiski nesaistošs referendums, kurā 98,5% iedzīvotāju nobalsoja par teritorijas ciešāku sadarbību ar Krievijas vadīto Muitas savienību, bet 98,9% atbalstīja Gagauzijas atšķelšanos no Kišiņevas, ja Moldova iestāsies ES.
Analītiķi uzskata, ka Krievija, kam būtiska ir Moldovas pievienošanās Muitas savienībai, var izmantot Piedņestru un Gagauziju, lai nepieļautu, ka Kišiņeva paraksta vienošanos ar ES. Labs palīgs Maskavai varētu būt opozīcijā esošā Komunistiskā partija, kam prognozē uzvaru Moldovas parlamenta vēlēšanās novembrī.