Šonedēļ gan ikdienas problēmas cilvēku sarunās skan mazāk, jo 28. novembrī beigsies pēdējo mēnesi aktīvā politisko partiju sacenšanās pirms parlamenta vēlēšanām. Vēlētāji visvairāk gaida dzīves apstākļu uzlabošanos, tāpēc galvenie konkurenti cenšas pārliecināt, ka tieši viņu vadībā valsts izrausies no ilgās stagnācijas.
Vēsturiskas vēlēšanas
Jau vairāk nekā gadu opozīcijā esošie bijušā Moldovas PSR iekšlietu ministra, divus termiņus valdījušā valsts prezidenta (no 2001. līdz 2009. gadam) Vladimira Voroņina vadītie komunisti tagad apsūdz savus galvenos konkurentus - valdošo aliansi - par eiropeisko integrāciju, ka tā nav uzlabojusi situāciju. Kompartija ir skaitliski lielākā partija ar nodaļām visās apdzīvotajās vietās, tai joprojām ir liela ietekme lauku iedzīvotāju vidū un ir cerības gūt labus rezultātus arī šajās vēlēšanās. Komunisti sola paaugstināt pensijas un samazināt pārtikas cenas. Daudzi tam arī tic. Partijas samērā lielo popularitāti pagaidām nav spējusi saļodzīt arī V. Voroņina ģimenes «saimnieciskā» darbība. Trūcīgajiem un gados vecajiem lauku iedzīvotājiem nešķiet aizdomīgi, ka V. Voroņina valdīšanas laikā viņa dēls Oļegs Voroņins kļuvis par miljardieri. Galvenais komunistu vadītājs un kaislīgais mednieks V. Voroņins nesen paņēmis nomā uz 49 gadiem vairāk par 700 hektāriem vērtīga meža. Taču daudzi vietējie uzņēmēji komunistu valdīšanas laiku vērtē kritiski.
Pirmais Moldovā 1989. gadā savā īpašumā privāto zemi ieguvušais fermeris Aleksandrs Kazaku Dienai pastāstīja, ka komunistu valdīšanas laikā bijis ļoti grūti strādāt. Tagad situācija uzlabojoties. «Voroņins nozīmē kaitniecību; komunistu valdīšana nevar dot labumu. Kaut vai vīnkopības nozare. Viņi pārdeva frančiem visus labos ozolus, no kuriem var taisīt vīna mucas,» stāstīja fermeris.
«Moldova ir nabadzīga tieši tāpēc, ka tika slikti vadīta laikposmā no 2001. līdz 2009. gadam,» uzskata ārlietu ministrs un deputāta amata kandidāts no Liberāldemokrātiskās partijas Jurije Ļanke. Demokrātiskā alianse pie varas atrodas tikai gadu un divus mēnešus, mantojumā no komunistiem saņēmusi deformētu ekonomisko sistēmu. Taču arī šajā laikā četru partiju izveidotajai aliansei izdevies paveikt daudz būtisku lietu. Strauji uzlabojas ekonomiskais klimats un apstākļi investīcijām.
Tuvākajos trīs gados valsts saņems 2,6 miljardus ASV dolāru finansiālo palīdzību, kas var ievērojami mainīt dzīvi Moldovā.
No četrām partijām sastāvošā alianse nav iztikusi bez savstarpējām domstarpībām, un komunisti to izmanto - apsūdz savus pretiniekus netīrā priekšvēlēšanu kampaņā, lai gan paši ir vēl oriģinālāki. Viņi apgalvo, ka vasaras plūdus izraisījis valdības lēmums uzspridzināt dambi pie Prutas upes un ka tas esot darīts pēc Rumānijas lūguma, pasargājot rumāņu teritoriju no plūdiem un nopostot moldāvu ciemus.
Grūti paredzams rezultāts
Moldāvu eksperti uzskata, ka uzvarētājus prognozēt nav iespējams. Tas nozīmē, ka iekšpolitiskā krīze, kas pēc parlamenta vēlēšanām sākās ar nemieriem Kišiņevā 2009. gada 7. aprīlī, var turpināties. Kopš pagājušā gada jūlija vēlēšanām demokrātiem parlamentā ir tikai neliels pārsvars pār komunistiem, un tas ir liedzis ievēlēt jaunu prezidentu. Demokrātiskā alianse uzskata, ka alianses uzvaras gadījumā Moldovai ir cerības uz pozitīvām izmaiņām. Gada laikā uzlabojušās attiecības ar Rietumiem, pirmām kārtām ar Eiropas Savienību. ES austrumu partnerības programmā vislabāk veicoties tieši Moldovai. Ārlietu ministrs uzskata, ka pavisam reāls mērķis esot asociācijas līguma noslēgšana, kā arī bezvīzu režīma panākšana ar ES jau 2012. gadā. Komentētājs Igors Bocanu Dienai pastāstīja, ka Moldovai esot iespējas kļūt par ES veiksmes stāstu. Valsts ir neliela, nav vajadzīgas lielas investīcijas. Ja ES integrācija sekmēsies, tas būs labs piemērs, ko apskaudīs citi. Faktiski visi politikas vērotāji atzīst par ļoti svarīgām arī attiecības ar Maskavu, kas uz moldāvu un ES integrāciju skatās ar lielu neuzticību.