Saniknoja Krieviju
Kopš 2009. gada Moldovā pie varas ir trīs politisko spēku - Liberāldemokrātiskās partijas, Demokrātiskās partijas un Liberālās partijas - veidotā Alianse par eiropeisku integrāciju. Koalīcija, kurai parlamentā bija 53 no 101 deputātu vietas, pēdējos četrus gadus ir mēģinājusi izvest valsti no Krievijas ietekmes orbītas un tuvināties ES.
Centieni bijuši auglīgi, jo Moldovas iedzīvotāji no šī gada bez vīzām var ieceļot Šengenas zonā (ietilpst 22 no 28 ES dalībvalstīm, kā arī Šveice, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina), turklāt Kišiņeva jūnijā parakstīja asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES. Taisnības labad jāmin, ka tas lielā mērā notika arī Ukrainas notikumu dēļ, jo Kišiņeva un Brisele bažījās, ka Moldova varētu kļūt par nākamo Maskavas upuri.
Moldovas lēmums tuvināties ES saniknoja Krieviju, kas uz to atbildēja, ieviešot moldāvu vīna, augļu, dārzeņu un gaļas importa aizliegumu, tas Moldovai šogad varētu radīt 200 miljonu dolāru (160 miljonu eiro) lielus zaudējumus. Embargo smagi ietekmē daudzus lauksaimniekus, kuru ražojumiem Krievija bija galvenais noieta tirgus.
Daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašreizējās valdības nespēju efektīvi apkarot plašo korupciju. Pazīstamās pretkorupcijas organizācijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā Moldova pērn ierindojās dalītā 102. vietā kopā ar Ekvadoru, Panamu un Taizemi.
Amerikāņu Trojas zirgs
Priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka vēlēšanās lielāko balsu skaitu iegūs līdz 2009. gadam valdījusī Komunistiskā partija ar eksprezidentu Vladimiru Voroņinu priekšgalā, ko atbalsta pārsvarā gados veci cilvēki. Komunisti nekad nav slēpuši siltās jūtas pret Maskavu.
Labu rezultātu varētu iegūt arī pirms vēlēšanām izveidotā partija Tēvzeme, tās līderis ir 36 gadus vecais miljonārs Renato Usatijs, kurš savu kapitālu nopelnījis Krievijā. R. Usatijs sola izravēt korupciju un ielikt cietumā pašreizējās valdības locekļus. Vienā no viņa priekšvēlēšanu pasākumiem Kišiņevas centrā uzstājās Krievijas estrādes leģenda Josifs Kobzons, kuram ir liegta iebraukšana vairākās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
R. Usatijs iebilst pret Moldovas integrāciju ES, jo tas esot amerikāņu Trojas zirgs, lai Moldovu iekļautu Rumānijā, kuras sastāvā tā bija līdz Otrajam pasaules karam, vēsta Bloomberg.
Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs Vlads Filats uzskata, ka Tēvzeme ir Kremļa un Krievijas specdienestu projekts un R. Usatijs ir Maskavas iesūtīts «zaļais cilvēciņš». Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija trešdien aizliedza Tēvzemei piedalīties vēlēšanās, jo partija no ārvalstīm esot saņēmusi finansiālu atbalstu 500 tūkstošu dolāru (400 tūkstošu eiro) apmērā - tas ir nelikumīgi. Tiesa lems, vai atstāt spēkā vēlēšanu komisijas lēmumu.
Promaskavisko partiju iespēja nokļūt pie varas lielā mērā ir atkarīga no tā, vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītā Sociālistu partija pārvarēs 6% balsu barjeru iekļūšanai parlamentā.
Plānoja grautiņus
Pirms vēlēšanām Moldovā izskanējušas bažas par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt balsojuma rezultātu.
Prokuratūra šonedēļ paziņoja, ka izjautājusi piecus cilvēkus saistībā ar aizdomām par plāniem sarīkot pēcvēlēšanu grautiņus. Policijas reidos šo personu dzīvesvietās atrasts liels daudzums šaujamieroču, militārās formas, plāni uzbrukumiem valsts institūcijām un lielas naudas summas.
Varasiestādes apgalvo, ka kopā ir identificēti 15 Krievijas un Moldovas pilsoņu, kas esot plānojuši sarīkot nemierus, ja vēlēšanās uzvarētu eiropeiskās partijas. Viņu vidū esot kādas universitātes pasniedzējs, kurš centies savervēt studentus, un armijas virsnieks, kuram bijusi pieeja slepenai informācijai.
Pirms nedēļas Moldovas Drošības dienests brīdināja, ka var būt mēģinājumi destabilizēt situāciju valstī, un šomēnes no valsts izraidīti trīs Krievijas un divi Ukrainas pilsoņi - uz aizdomu pamata par «naidīgu aktivitāšu» plānošanu, ziņo AP.