Neviena no partijām gan nav ieguvusi tik pārliecinošu atbalstu, lai vienatnē varētu veidot valdību, tāpēc tiek prognozēts smags valdības veidošanas sarunu process.
Atbilstoši šiem rezultātiem trīs proeiropeiskās partijas varētu iegūt 57-58 vietas 101 deputāta lielajā parlamentā. Prokrieviskā Sociālistiskā partija ir vēlēšanu uzvarētāja ar vairāk nekā 21% balsu. Komunistiskā partija ar gandrīz 18% ieņem trešo vietu.
No proeiropeiskajām partijām visvairāk balsu - 19% - saņēma liberāldemokrāti, kas ieņēma otro vietu. Partija vēlas, lai Moldova līdz 2017. gadam iegūtu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un iestātos ES līdz 2020. gadam. Divas pārējās proeiropeiskās partijas - demokrāti un liberāļi - saņēma attiecīgi ap 16% un 9% balsu.
Daži izteikumi liecina, ka proeiropeiskās partijas varētu mēģināt izveidot lielo koalīciju, piesaistot komunistus, ja viņi atbalstīs valsts kursu uz Eiropu. Demokrātiskās partijas līderis, kurš ir viens no politiskajiem smagsvariem kopš 2009. gada valdījušajā triju partiju koalīcijā, Marians Lupu teicis: «Galvenā labā ziņa ir tā, ka Moldova turpinās tās kursu uz Eiropu. Cilvēku vēlme dzīvot mierā un integrēties ES ir stūrakmens sarunās par jauno koalīciju.»
Savukārt sociālistu līderis Igors Dodons paziņojis, ka viņa vadītā partija veidos opozīciju, kas liks «eirointegrētājiem trīcēt no bailēm», vēsta Reuters. Bijušais premjerministrs Vlads Filats, kurš vada liberāldemokrātus, sociālistu panākumus nodēvēja par «iestudētu izrādi, ko vadījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins».
Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka vēlēšanās piedalījās ap 56% no 2,7 miljoniem iedzīvotāju, kuriem ir vēlēšanu tiesības. Partijām, lai iekļūtu parlamentā, bija jāpārvar 6% balsu barjera.