Protams, no komunisma cēlāju morāles kodeksa viedokļa, tāda loterija bija divdomīgs pasākums, jo nepārprotami modināja cilvēkā mantkārīgus instinktus, un mierināt sirdsapziņu spēja tikai fakts, ka iespēja vinnēt to pašu automašīnu bija tuvu nullei, tātad par biļeti atdotā nauda tika valstij.
Vienu citu lietu mana atmiņa tomēr nebija saglabājusi, lai gan strādāju Dienā kopš pirmās dienas, - ka arī Dienā vēl ir ticis publicēts šāds saraksts. Tas atrodams mirkli pirms barikāžu laika - laikraksta 1991. gada 8. janvāra numurā. Latvijas Republikas (Latvijas PSR) 1990. g. naudas un mantu loterijas desmitā, Jaungada izlaiduma, laimestu oficiālais saraksts - tāds ir šīs loterijas rezultāta pilns nosaukums. Izlozēti tika 556 mantu un 43 444 naudas laimesti par 445 500 rubļiem. Šis saraksts, rādīdams, cik sena ir Dienas vēsture, vienlaikus ir arī liecība par to padomju laimību, kuru šodien dažs labs sakās gribam atpakaļ. 1990. gada beigās ekonomiskā situācija bija vēl bēdīgāka nekā minēto loteriju ziedulaikos, kad laimestu saraksts citreiz aizņēma visu Cīņas atvērumu. 1991. gada 8. janvāra Dienā laimesti ietilpst nepilnā puslapā.
Kādi tad bija tie labumi, pēc kuriem skumst padomju saules apraudātāji? Lūk, dažas pozīcijas:
Sulu spiede Žuravinka - 28 rubļi;
Automašīna Moskvič M - 412 - 7100 rubļu;
Fotoaparāts Zenit 11 - 140 rubļu;
Automašīna Zaporožec ZAZ 968M - 3900 rubļu;
Autoriepu komplekts (4 gab., izmērs 615 x 13) - 224 rubļi;
Automašīna IŽ 21251 - 7200 rubļu;
Elektriskais mikseris Straume - 20 rubļu;
Putekļu sūcējs Ural - 59 rubļi;
Universālā mēbeļu sekcija Laima - 777 rubļi;
Automašīna Žiguļi VAZ 21063 - 9000 rubļu;
Ledusskapis Minsk 15 - 455 rubļi;
Viesistabas iekārta Imanta - 1500 rubļu;
Centrifūga Centa - 42,50 rubļi;
Automašīna Žiguļi VAZ 2108 - 8500 rubļu;
Šujmašīna - 143 rubļi;
Saliekamais velosipēds - 100 rubļu;
Automašīna Ņiva VAZ 2121 - 9000 rubļu;
Automašīna Volga GAZ 24-10 - 16 200 rubļu.
Saraksta beigās ir piebilde: «Gadījumā, ja dažus priekšmetus, kas izlozējami loterijā, vairs neražo un ja veikalos nav līdzīgu priekšmetu tādā pašā cenā, laimētā priekšmeta vērtību izmaksā skaidrā naudā.»
Cilvēki, kas tos laikus nav pieredzējuši, droši vien nespēj iztēloties, kā tas var būt, ka veikalos kādu priekšmetu nav. Lai gan jāteic - ja padomju ražojumi nesalūza uzreiz pēc izsaiņošanas un iedarbināšanas, tie varēja kalpot ļoti ilgi. Un, ja nekalpoja, tad ikviens padomju vīrietis prata tos, sākot ar sulu spiedi un beidzot ar automašīnu, salabot. Tikai padomju laika saliekamos riteņus parasti neizdevās piespiest braukt.