Manuprāt, svarīgāk par konkrētu zināšanu apguvi ir skolēnos veidot vēlmi mācīties, turklāt ne tikai vidusskolā un augstskolā, bet visu mūžu. Motivēt ir daudz grūtāk, nekā uz laiku iemācīt konkrētas zināšanas, jo attīstības psihologi ir izpētījuši, ka motivācija cilvēkos veidojas 13-15 gadu vecumā. Tāpēc atbildību par tās veidošanu jauniešos nebūtu korekti novelt tikai uz skolu pedagogu pleciem, te daudz darba pašiem vecākiem un arī augstskolām, kas «pārņem stafeti» no vidusskolām. Un tad, ja mēs kopīgi būsim ielikuši labus pamatus, varam būt diezgan droši, ka tālāko jaunais cilvēks veiksmīgi «uzbūvēs» pats.
Mums Latvijas Universitātē ir jābūt gataviem strādāt ar visiem studētgribētājiem, jo visus robus zināšanās ir iespējams aizpildīt, galvenais - lai būtu abpusēja vēlme to darīt. Strādājot Bērklijas universitātē Kalifornijā, es esmu redzējis, kā izcilas sekmes fizikas studijās uzrāda jaunieši, kas vidusskolā ne dienu nav mācījušies šo priekšmetu. Mana dziļākā pārliecība - nav svarīgi, kāds jaunietis universitātē ienāk, bet gan - kāds viņš no tās iziet, un mums, mācībspēkiem, ir jāspēj šajā posmā paveikt pat neiespējamo.
Un mēs to varam, jo Baltijā tradicionāli ir bijušas ļoti spēcīgas augstskolas. Nav pamata aizspriedumiem, ka pie mums laba izglītība un zinātne nav iespējama, jo mūsu absolventi gūst neapstrīdamus profesionālos panākumus gan savā valstī, gan ārvalstīs. Latvijas labākās augstskolas ir konkurētspējīgas Eiropā, un aizsāktās augstākās izglītības reformas tās padarīs vēl spēcīgākas. Augstākā izglītība nav tikai pašu augstskolu un IZM rūpe, tai jābūt valsts prioritātei nr. 1. Tikai pāris racionālu argumentu - kāds valstij ekonomiskais labums no cilvēkiem ar augstāko izglītību? OECD valstīs vidējais sabiedrības ieguvums no katra vīriešu kārtas iedzīvotāja (skaitļi diemžēl arī OECD valstīs sievietēm un vīriešiem atšķiras) ar augstāko izglītību ir vairāk nekā 91 000 ASV dolāru. Tie nav tikai lielo valstu piemēri. Slovēnijai šis rādītājs pārsniedz 155 000. Pārskats apgalvo, ka katra indivīda papildlabums no iegūtās izglītības ir vēl izteiktāks nekā valstij: dzīves laikā vidēji vienam vīrietim tas ir vairāk nekā 175 000 dolāru, bet ASV - gandrīz 324 000, Slovēnijā - tuvu 226 000 dolāru. Nemaz jau nerunājot par to, ka katrs cilvēks ar augstāko izglītību pavisam noteikti dzīvos daudz interesantāku un radošāku dzīvi nekā bez šīs izglītības.
*Profesors, Latvijas Universitātes rektors