Autoru trūkst
Mācību grāmatu izdevniecībās, starp kurām lielākās ir Zvaigzne ABC, Lielvārds, Pētergailis un RaKa, autorus parasti atrod un pulcē redaktori, turklāt mācību grāmata lielākoties ir veselas komandas darbs. «Tā ir ļoti sarežģīta lieta. Vienas grāmatas darba grupā mums ir apmēram deviņi cilvēki, un grupai jābūt kā cimdam ar roku,» stāsta Zvaigzne ABC galvenā redaktore Ilze Briģe. «Arī inovācijas nevar rasties tikai viena autora galvā,» piebilst izdevniecības Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Viņš teic, ka starp autoriem un izdevējiem notiek nepārtraukta savstarpēja pilnveide un nav tā, ka «paņemam autoru un uzreiz būs rezultāti».
A. Gribusts uzskata, ka gan mācību grāmatu rakstītāju, gan izdevēju varētu būt vairāk (un no tā iegūtu visa sabiedrība), ja vien Latvijā būtu skaidrāka visas izglītības nozares virzība. «20 gadu nav bijis veiksmīgas nozares politikas, līdz ar to neattīstās arī nozares radošie spēki. Mēs kā izdevēji patlaban nevaram piedāvāt cilvēkiem nākt veidot mācību līdzekļus, ja nezinām, kas būs nākotnē - vai varēsim nodrošināt darbu.»
Arī apgāda RaKa vadītājs Romāns Alhimionoks ir pesimistisks: «Nav autoru, pašlaik dikti maz.» Gados vecākie skolotāji, kas līdz ar atmodu bijuši entuziasma pilni rakstīt jaunas mācību grāmatas, nu kļuvuši apātiski, bet jaunie ar to negrib nodarboties, jo ir gana noslogoti skolā vai labprātāk piepelnās, piemēram, īstenojot ES projektus. R. Alhimionoks arī uzsver, ka patlaban aktuālos digitālos mācību materiālus, kas skolēniem un skolotājiem dod plašākas iespējas, tehniski spēj izveidot daudzi, taču to saturs, kas ir svarīgākais, ir to pašu mācību grāmatu autoru rokās. Digitālie materiāli, viņaprāt, arī būtu pieprasītāki, ja skolās būtu pietiekamāka pedagogu apmācība, kā ar tiem strādāt.
Sapratne par tehnoloģijām, tāpat kā priekšmeta un tā metodikas pārzināšana, patlaban ir viena no būtiskākajām laba mācību grāmatu autora iezīmēm. «Tehnoloģiju loma aizvien palielināsies, un autoru un redaktoru ieguldījums te tikai augs,» saka A. Gribusts. Arī I. Briģe teic: «Daži saka - lieciet tak visus materiālus internetā! Bet arī tas, ko ielikt internetā, kādam ir jāuztaisa.» Labu mācību grāmatu autoru viņa raksturo kā ļoti radošu un elastīgu pedagoģijas profesionāli, kas spēj pielāgoties visām mācību grāmatām izvirzītajām prasībām un nobalansēt tajās starp spēles elementiem un nopietnību.
Kā skriešanas sacīkstēs
Lūgta raksturot pašreizējo mācību grāmatu piedāvājumu, Daugavpils Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Renāte Malnace teic, ka izglītības standartam atbilstoša mācību grāmata, kas ļauj skolotājam nemeklēt papildmateriālus, ir reti kurā mācību priekšmetā. «No vienas puses, tas nav slikti un iedod daudzveidību, taču gribētos vienu stabilu pamatgrāmatu,» viņa saka. Lai gan skola izmaksu dēļ atteikusies no darba burtnīcām, vecāki mēdzot nesaprast papildmateriālu nepieciešamību. R. Malnace stāsta, ka skolotāji ir sajūsmā par kvalitatīvajiem interaktīvajiem materiāliem, kas skolās nonāk ERAF dabaszinātņu un matemātikas kabinetu modernizēšanas projektā, tomēr citos priekšmetos šajā ziņā esot liels vakuums. «Mēs gribētu ar interaktīvajiem materiāliem strādāt visos priekšmetos, bet, ja tie jāveido pašiem, tas prasa nenormāli daudz laika.»
Par to, ka mācību grāmatās nereti nepietiek uzdevumu, lai vielu pienācīgi apgūtu, tāpēc bez papildmateriāliem un darba burtnīcām praktiski neiztikt, dzirdējusi arī pirmklasnieka mamma un biedrības Vecāki par izglītību (VpI) pārstāve Kristīne Kazāka. Viņasprāt, mācību grāmatu kvalitāte pieklibo - tajās nācies atrast gan kļūdas, gan garlaicīgu pelēcību.
Jana Simanovska no VpI domā, ka izdevēju teiktais par labu autoru deficītu ir blefs. «Ja pienācīgi nesamaksā, kādu labu autoru var gribēt?» Savukārt Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Daina Briņķe, kam arī ir zināma pieredze mācību grāmatu izstrādē, min vēl ko: «Mainās standarti, pieejas, bet mēs, skolotāji, bieži pat nesaprotam, ko no mums grib, jo atbildīgie daudzas izmaiņas nespēj paskaidrot. Ja kaut kas tiek mainīts pašos pamatos, kurš domās par tam atbilstošām mācību grāmatām? Izdevniecībās tad sākas skriešanas sacensības: kurš ātrāk izdos grāmatu un nopelnīs, autorus dzen - ātrāk, ātrāk. Bet mācību grāmatu tā nevar veidot!» D. Briņķe spriež, ka vajadzīga autoru grupa, kas savstarpēji sadarbojas un visu izdara pamatīgi, nesasteidzot. «Pirms grāmata iznāk, tā arī būtu jāizmēģina skolā, lai novērstu lietas, kas praksē nedarbojas. Patlaban ir tik daudz nefunkcionālu materiālu.»