Kairas ielās redzētā vardarbība pilnīgi likumsakarīgā kārtā ir izraisījusi masveidīgu ārzemju tūristu aizbraukšanu un arī dažādu amatpersonu evakuāciju. Tā ir atbilstīga reakcija, jo draudi un arī tieša fiziska ietekmēšana ir bijusi pavisam reāla, un to izjutuši daudzi ārzemnieki, no kuriem liela daļa ir masu mediju pārstāvji. Lai kurš arī stāvētu aiz neoficiālā rīkojuma par neiecietības atmosfēras radīšanu, atbildība par to vienalga jāuzņemas pašam prezidentam Hosnī Mubarakam.
Nevarētu teikt, ka arī armijas vadība ir bez vainas. Lai gan vairākkārt paziņots par militārā spēka nelietošanu pret demonstrantiem, ar to bijis krietni par maz, un ēģiptiešu kareivji šajā nemieru laikā ir izskatījušies stipri vien bezpalīdzīgi. Tie ir spējuši gan nodrošināt, ka Kairas galvenajā protestu norises vietā - Tahrīra laukumā - nenokļūst lielo pasaules televīziju kameras, taču pieļāvuši asiņainas sadursmes, kas vairojušas bažas par neiecietības pieaugumu Ēģiptes sabiedrībā.
Viena daļa vietējo iedzīvotāju nepārprotami noticējuši apgalvojumam, ka dramatiskajos notikumos esot vainojami ārzemju mediji, kas savu objektīvu fokusā ietvēruši tikai opozīciju un tās atbalstītāju prasības, visā pasaulē veidojot negatīvu viedokli par prezidentu Mubaraku. Jādomā, ka pastāvošā vara ir bijusi pagalam pārsteigta par tik lielu neapmierināto skaitu. Vai gan citādi būtu radīts mīts, ka Tahrīra laukumā sapulcējušies tūkstoši nemaz neesot ēģiptieši. Tas neliecina, ka Mubaraka administrācija mēģinātu risināt izveidojušos krīzi.
Beidzamās divas dienas bijušas relatīvi mierīgas. Iespējams, saskatot fiziskas konfrontācijas neperspektivitāti, kas, neraugoties uz ierobežojumiem, bija plaši atspoguļota pasaules medijos, valdība mainījusi līdzšinējo taktiku. Turklāt saņemts spēcīgs politisks nopēlums no ES un ASV.
Aizvien vairāk ikdienas problēmu sagādā finansiālie zaudējumi, kas radušies plašai sabiedrības daļai. Tūkstošiem ēģiptiešu tas atņēmis gandrīz jebkādas iespējas sagādāt dienišķo iztiku, un, lai gan valdība paredzami tajā vaino opozīciju, izeja no sarežģītās iekšpolitiskās krīzes vispirms jārod prezidentam Mubarakam.