Jāatgādina, ka valdība jauno kārtību, kādā†bankas†un VID apmainās ar informāciju, apstiprināja janvāra sākumā.
«No finanšu iestādēm saņemtā informācija iekļaujama VID informācijas sistēmās un izmantojama riska analīzē.†Ņemot vērā analīzes rezultātus, tiks lemts par nepieciešamajiem nodokļu administrēšanas pasākumiem,» skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.
«Likumprojektu izskatīšanas gaitā Saeimā maksimāli centāmies sadarboties ar likumdevēju un atbildīgajām valsts institūcijām, lai grozījumi Likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā būtu reāli, izpildāmi un efektīvi, nevis deklaratīvi un tādi, kas rada bankām milzīgu slogu, vienlaikus atstājot pārāk daudz vietas subjektīviem vērtējumiem un pārceļot nodokļu administrācijas darbu uz bankām. Tā kā likumi jau pieņemti un no 1. aprīļa stāsies spēkā ziņošanas pienākums, bankas gatavojas likuma izpildei,» situāciju raksturo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš arī uzsver, ka «protams, tas prasīs papildu resursus». Tomēr, pēc LKA prezidenta domām, «atšķirībā no sākotnējās versijas vismaz ir definētas pamata aizdomīguma pazīmes, kā arī Ministru kabinetam (MK) ir uzdots izstrādāt MK noteikumus par kārtību, kādā VID sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, un uzdots apstiprināt ziņojuma veidlapu».
«Kopumā atbalstām valdības centienus samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Jautājums gan ir par konkrētās iniciatīvas sagaidāmo efektivitāti. Maksimāla efektivitāte tiktu sasniegta, uzsvaru liekot uz cēloņu, nevis seku likvidēšanu. Minētā aktivitāte vērsta uz cīņu ar sekām,» uzskata J. Teteris.
«Banka Citadele vienmēr ir pildījusi likumdošanā noteiktās prasības attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem. Jaunās prasības bankai rada papildu administratīvo slogu, tomēr nevarētu teikt, ka lielā apjomā, jo arī iepriekš noteiktā ziņošanas kārtība paredzēja pienākumu ziņot, tikai informācijas saņēmējs bija Kontroles dienests,» uzsver bankas Citadele valdes loceklis Valters Ābele.
Savukārt Nordea bankas pārstāve Signe Lonerte ir pārliecināta, ka «banku pienākums ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem, kuri saistīti ar nodokļu krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas, banku darbību būtiski apgrūtinās». S. Lonerte bilst, ka, piemēram, viens no iemesliem papildu slogam banku darbībai ir «nepietiekams to pazīmju definējums, kas norāda, vai darījums varētu būt saistīts ar nodokļu krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas».
«Jau vairākkārt esam uzsvēruši, ka atbalstām cīņu ar ēnu ekonomiku, un, gluži tāpat kā citi tirgus dalībnieki, Swedbank pildīs likumu un gatavos pieprasīto informāciju VID. Vienlaikus joprojām grūti atrast racionālu argumentu, kāpēc šo pašu informāciju, ko bankas jau gadiem sniedz Kontroles dienestam, VID kā valsts iestāde nevarētu saņemt no otras valsts iestādes,» teic Swedbank pārstāve Vineta Savicka un pauž cerību, ka «jaunā kārtība tiešām veicinās ēnu ekonomikas mazināšanos, tomēr vienlaikus jāatceras, ka†ēnu ekonomika lielākoties meklējama ārpus banku kontiem».
Arī V. Ābeles ieskatā «ziņošanas fakts pats par sevi nemazinās ēnu ekonomiku, svarīgi, kā šī informācija tiks izmantota, lai apturētu noziedzīgus darījumus un sodītu noziegumos iesaistītās personas. Ja VID profesionāļi ar šo informāciju strādās efektīvāk nekā līdz šim procesā iesaistītās puses, sagaidām, ka ēnu ekonomikas ietekme samazināsies. Ceram arī, ka VID ar pienācīgu rūpību izturēsies pret saņemtās informācijas konfidenciali- tāti».